Dienesta darbinieku "masveida aizplūšana" patlaban ir apturēta, norāda NMPD
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) patlaban ir apturēta darbinieku "masveida aizplūšana", šodien žurnālistiem sacīja NMPD Rīgas reģionālā centra vadītāja vietniece Raita Krišjāne.
Viņa gan norādīja, ka dienestā joprojām ir daudz vakantu darba vietu, tomēr, pateicoties lēmumam atļaut mediķiem strādāt vairāk virsstundu, nekā to pieļauj Darba likums, vakanto vietu skaitu izdevies samazināt no 306 līdz 85 vietām. Vakanto amatu skaits summētā darba laika veicējiem bija 306, bet, ņemot vērā vakantos amatus, kurus nosedz esošie darbinieku, strādājot virsstundas, - 85.
Krišjāne norādīja, ka dienestā ir arī ļoti augsta NMPD brigāžu vadītāju mainība, jo pagājušā gada laikā dienestu pametuši 40 brigāžu vadītāji, tomēr patlaban darbinieku "masveida aizplūšanu" izdevies pārtraukt.
Dienesta direktore Liene Cipule norādīja, ka patlaban NMPD pārtraucis 9. novembrī Rīgas reģionālajā centrā izsludināto ārkārtas medicīnisko situāciju. Tas saistīts ar operatīvās situācijas stabilizēšanu, kā arī darbinieku aizplūšanas mazināšanos. "Esošo ierobežoto mediķu resursu apstākļos, pārorganizējot izsaukumu pieņemšanas procesu un brigāžu darbu, šobrīd dienests nodrošina savu pamatfunkciju - dzīvībai apdraudošu situāciju risināšanu," sacīja Cipule, kura gan piebilda, ka cilvēkresursu krīze dienestā nav beigusies.
Cipule ārkārtas medicīniskās situācijas pārtraukšanu saista ar dažādiem ārējiem un iekšējiem pasākumiem. Cipules ieskatā, dienesta situāciju risināt palīdzēja arī Veselības ministrijas (VM) veiktās darbības, tostarp pieņemtās izmaiņas normatīvajos aktos, kas palīdzēja organizēt brigāde pēc jauniem principiem. Tāpat nozīmīgs bija politiķu lēmums piešķirt dienestam finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai.
Dienesta vadītāja norādīja, ka nozīmīgu lomu spēlēja arī daudz un dažādi iekšējie risinājumi, tostarp brigāžu profilēšana atbilstoši izsaukumu specifikai, brigāžu rotācijas un atrašanās vietu maiņas, izsaukumu izpilde atbilstoši to prioritātei, konsultāciju attīstīšana, risinot situācijas pa tālruni, maksas pakalpojumu pārtraukšana Rīgas reģionālajā centrā, kā arī sabiedrības informēšana.
Pēc Cipules paustā, Rīgas reģionā patlaban uzlabojies arī brigāžu nodrošinājums, proti, ja 9. novembrī viena brigāde bija uz 34 000 iedzīvotāju, tad šī gada 16. janvārī - brigāde uz 22 000 iedzīvotāju. Vienlaikus Cipule piebilda, ka Pasaules banka gan rekomendē vienu brigādi un 15 000 iedzīvotāju.
Tomēr, kaut arī patlaban situācija lielos vilcienos ir uzlabojusies, Cipule norādīja, ka risinājumi, kas tika izmantoti ārkārtas medicīniskās situācijas laikā, tostarp izsaukumu šķirošana pēc to prioritātes, kļūs par dienesta ikdienas pasākumiem, ņemot vērā, ka cilvēkresursu trūkums dienestā joprojām ir nopietna problēma.
NMPD Operatīvās vadības centra vadītājs Aleksandrs Zaļeskis norādīja, ka patlaban izdevies krasi samazināt izpildīto izsaukumu skaitu, kas saistīts arī ar sabiedrības solidaritāti. Zaļeskis uzskata, ka Latvijas sabiedrība sapratusi NMPD vietu Latvijas veselības aprūpes sistēmā.
Centra vadītājs norādīja, ka kopš pagājušā gada janvāra izsaukumu skaitu izdevies par 35 000. Ja pērn janvārī tika izpildīti 38 702 izsaukumi, tad decembrī izsaukumu skaits samazinājās līdz 31 063, proti, mēnesī tiek izpildīts par apmēram 8000 izsaukumu mazāk.
Vienlaikus, pēc Zaļeska paustā, palielināts konsultāciju skaits. Ja no 2017. gada 11. novembrim līdz 15. janvārim NMPD Operatīvai vadības centrs sniedza 8192 konsultācijas, tad no pagājušā gada 9.novembra līdz šī gada 15. janvārim - jau 9726 konsultācijas. Būtiski palielināts arī Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa sniegto konsultāciju skaits - no 9425 līdz pat 12 478 konsultācijām jeb par 32% vairāk.
Kā ziņots, NMPD pagājušā gada 9. novembrī izsludināja ārkārtas medicīnisko situāciju Rīgas reģionālajā centrā, ņemot vērā brigāžu resursu neatbilstību prognozējamajam pacientu skaitam šajā reģionā, kā arī vienlaikus saņemtos darbinieku atlūgumus, kas būtiski palielināja risku spējai nodrošināt operatīvu izsaukumu izpildi.