Vecāki uzskata, ka dejotāju ēdināšana svētkos bija nepietiekama

Dejotāji svētku laikā bija izsalkuši, jo ēdiena porcijas bija mazas un laiks starp ēdienreizēm ilgs, aģentūrai LETA stāstīja divu dejotāju māmiņa.

Viņa sacīja, ka puikas zvanījuši un lūguši mammai, lai viņa braucot atved ēdamo, jo ļoti griboties ēst. Visa vecāku līdzi dotā nauda pārtikai bija iztērēta jau pirmajās dienās, tādēļ laimīgi bijuši tie bērni, kuriem pirms lielajiem koncertiem atbraukuši vecāki. "Bērni stāstīja, ka sestdien brokastīs ir bijusi tikai viena karote rasola un sviestmaize ar tomātu, bet pie pusdienām bērni tikuši tikai plkst.16. Tikai pirmajā un pēdējā svētku dienā visas ēdienreizes bijušas bagātīgas un garšīgas. Mēģinājumi bija ļoti intensīvi un enerģijas patēriņš liels. Loģiski, ka bērniem gribējās ēst," teica mamma.

Arī desmitgadīgā Justīne, kura dejoja tautas dejas, atzina, ka arī viņai un citiem kolektīva bērniem ļoti gribējās ēst. Meitene lūgusi māsām, lai, vakarā braucot ciemos, viņas atved pārtiku.

X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa atzina, ka tikai tagad no aģentūras LETA viņa pirmo reizi dzirdot, ka bērniem nebija pietiekama ēdināšana, jo neviens par ēdināšanu neesot sūdzējies. "Jāņem vērā, ka bērnu ēšanas paradumi ir ļoti dažādi - vienam ēdiens garšo, otram nē. Šogad svētkos visiem bija viena Pārtikas un veterinārais dienesta (PVD) apstiprināta ēdienkarte, lai izvairītos no sūdzībām par to, ka kādu baro labāk, citu sliktāk," sacīja Bērziņa. Valsts izglītības un satura centra (VISC), kas ir svētku organizators, rīcībā nav oficiālu sūdzību par ēdināšanu.

"Dalībnieku ēdināšanu organizēja katra novada pašvaldība, slēdzot līgumu ar ēdināšanas firmu. Visbiežāk tā bija tā pati iestāde, kas skolā, kurā novada bērni bija apmetušies, jau arī mācību gada laikā šai skolai sniedz ēdināšanas pakalpojumus. Turklāt katra novada pašvaldības delegācijā ietilpa arī medicīnas darbinieks, kas varēja sekot bērnu ēdināšanai," stāsta skolēnu dziesmu svētku Komunikācijas darba grupas vadītāja Aiga Ozoliņa.

Viņa uzsver, ka ēdināšanai rūpīgi sekoja līdzi arī PVD inspektori, veicot ēdiena sagatavošanas un pasniegšanās pārbaudes skolās. PVD nav informējis VISC par neatbilstošu ēdināšanu.

Kā aģentūrai LETA stāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere, ēdienkarti veidoja svētku organizatori, konsultējoties ar nozares profesionāļiem - sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kuriem jau ir pieredze svētku dalībnieku ēdināšanā.

"Svētku organizatori vērsās pie PVD kā pārtikas drošuma eksperta ar lūgumu izvērtēt jau gatavu ēdienkarti un PVD to darīja, raugoties no pārtikas drošuma viedokļa, izvērtējot riskus un dodot attiecīgus norādījumus par nepieciešamajām izmaiņām ēdienkartē, lai maksimāli izslēgtu jebkuru saslimšanas risku. Piemēram, visai ēdienkartē paredzētajai gaļai jābūt divas reizes termiski apstrādātai, piemēram, vispirms apcep, pēc tam sautē, lai izslēgtu inficēšanos ar dažādām pārtikas izraisītām saslimšanām, tostarp salmonelozi, savukārt svētku dalībnieku paciņās drīkst būt tikai tādi pārtikas produkti, kuri nav jāuzglabā īpašā uzglabāšanas temperatūrā. To, cik lielas ir ēdiena porcijas, noteica organizatori, nevis PVD," uzsver Meistere.

Viņa stāstīja, ka pašlaik tiek apkopota visa informācija par ēdināšanu svētku laikā un rīt tā tiks publiskota.

Kā ziņots, PVD Rīgas pilsētas pārvaldes inspektori un papildspēki no citām pārvaldēm tika mobilizēti un X Latvijas skolēnu dziesmu un deju svētkos strādāja no agra rīta līdz vēlam vakaram, lai uzraudzītu, vai svētku dalībnieku ēdināšana notiek droši.

"Patlaban situācija ir vērtējama kā apmierinoša, tomēr jau tagad varam teikt, ka ir konstatēti arī pārkāpumi, par kuriem tiek informēti arī svētku organizatori. PVD jau atkal un atkal nākas secināt - kamēr svētku dalībnieku ēdinātāji neapzināsies, ka ir atbildīgi par pārtikas drošumu un svētku dalībnieku veselību, tikmēr PVD darba pietiks," iepriekš teica Meistere.

Kā akcentēja Meistere, PVD aicina uzņēmējus pirms pieteikšanās uz tik liela cilvēku skaita ēdināšanu izsvērt, vai ar pieejamiem resursiem to var paveikt. Ja ir šaubas, tad labāk to nedarīt, jo uzņēmēji riskē ar svētku dalībnieku veselību un savu reputāciju.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.