Pētījums: Olas dētas sprostos vai kūtī - kvalitātes starpības nav
Kūtī vai sprostos turētu vistu olu vai arī brīvi staigājošu vistu olu sastāvs būtiski neatšķiras, jo to sastāvā esošās minerālvielas un vitamīni ir teju vienlīdzīgā daudzumā, liecina Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētnieces Asnates Ķirses-Ozoliņas nesen veiktais pētījums.
Analizējot viena ražotāja (a/s Balticovo) olas no vistām, kas turētas brīvos apstākļos, kūtī un sprostos, un salīdzinot to ķīmisko sastāvu un mikrobioloģisko kvalitāti, pētniece secināja, ka visu veidu olas atbilst noteiktajām regulām attiecībā uz pilnvērtīga uztura rādītājiem, lai gan nelielas un uzturam nebūtiskas atšķirības tomēr ir vērojamas.
Salīdzinot dažādi turētu vistu olu uzturvērtības parametrus, pētniece konstatēja, ka sprostos turētu vistu olās ir par pāris gramiem mazāk proteīna nekā brīvi vai kūtī turētu vistu olās. «Šo pāris gramu proteīna nobīde sprostos turētu vistu olās nekādas izmaiņas uzturā neizraisa. Protams, ja cilvēks ēd kilogramu olu dienā masas uzaudzēšanai, tad nobīde būtu aptuveni 20 g. Taču vidēji cilvēks dienā apēd vienu vai divas olas, kurās šī olbaltumvielu atšķirība var būt vien viena divu gramu robežās,» skaidro A. Ķirse-Ozoliņa.
Tāpat brīvi turētu vistu olās ir par 10% mazāk tauku (attiecīgi, 1-2 grami), taču gan brīvās turēšanas apstākļos, gan kūtī turētu vistu olās ir vairāk holesterīna nekā sprostos dētās olās, attiecīgi par 32% un 64% vairāk. «Tieši holesterīna saturs produktos ir visai aktuāls jautājums sabiedrībai, jo īpaši tiem cilvēkiem, kam ir problēmas ar tā regulāciju. Redzams, ka pētītajās sprostos dētajās olās ir mazāk holesterīna nekā citās olās, taču jāatgādina, ka olās esošā holesterīna daudzums minimāli ietekmē holesterīna līmeni veselu cilvēku organismā,» norāda pētniece.
Salīdzinot ar pārējo kategoriju olām, brīvi turētu vistu olas satur nedaudz mazāk A un E vitamīna, turpretim vairāk D vitamīna un biotīna. Savukārt kūtī turētu vistu olas satur vismazāk B1 un B9 vitamīna. Tajā pašā laikā uz visu veidu vistu olām var attiecināt apgalvojumu, ka tās ir A vitamīna, E vitamīna, B2 vitamīna, fosfora un selēna avots.
Kā priekšrocību brīvi turētu vistu olām A. Ķirse-Ozoliņa min joda pārsvaru, kas ir lietderīgi cilvēkiem ar zemu joda saturu uzturā, jo īpaši grūtniecēm. Savukārt citu analizēto vitamīnu un minerālvielu daudzums visu trīs veidu olās ir pārāk mazs, lai nodrošinātu 15% no ieteicamās diennakts devas 100 gramos produkta - šos rādītājus sasniegt nevar neviena veida olās, kas nozīmē, ka, ēdot tikai olas, ķermenis nesaņems visus nepieciešamos vitamīnus.
Lai gan proteīna un taukskābju saturs dažādi turētu vistu olās nedaudz variē, visu veidu olās ir daudz proteīna, augsts mononepiesātināto tauku līmenis un augsts omega-3 taukskābju līmenis. Uzturvielu svārstības vistu olu paraugos ir niecīgas, tādēļ nav iespējams izvirzīt kādu no olu paraugiem kā vislabāko cilvēku uzturam.
Šajā pētījumā netika iekļautas bio olas. Tāpat netika salīdzināts, vai ir atšķirības starp lauku saimniecībā turētu vistu olu sastāvu un lielražotāja iegūtām olām,
«Šāds pētījums Latvijā veikts pirmo reizi, tādēļ ir tikai pirmais solis ceļā uz pilnvērtīgu analīzi, kas nākotnē var palīdzēt vēl vairāk pilnveidot dējējvistu barību. Pētījums veikts pērnā gada septembra sākumā, tādēļ rezultāti varētu atšķirties, ja analīzes tiktu veiktas citos gadalaikos. Gada griezumā vispamanāmākās pārmaiņas būtu manāmas brīvi turēto vistu olās, jo vasarā vistas tiek pie barības brīvā dabā, kas būtiski ietekmē dažādu vitamīnu un minerālvielu dažādību, kas, savukārt, ziemas periodā pieejams nav. Tomēr jau šis pētījums parāda to, ka vistu turēšanas apstākļi būtiski neietekmē olu sastāvu un kvalitāti,» uzsver LLU Komunikācijas un mārketinga centra komunikācijas vadītāja Lana Janmere.