Maksimālo sodu par iešanu pa dzelzceļa sliežu ceļiem plāno palielināt līdz 125 eiro

© Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Maksimālo sodu par iešanu pa dzelzceļa sliežu ceļiem plāno palielināt līdz 125 eiro, kas ir gandrīz 18 reizes vairāk nekā pašreiz, paredz šodien Valsts sekretāru sanāksmē izskatītie grozījumi Dzelzceļa likumā.

Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka pašreiz administratīvo sodu sistēmu regulē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK). Pašreiz ir izstrādāts likumprojekts "Administratīvo pārkāpumu procesa likums" un ministrijām jāiestrādā nozares likumos grozījumi, kas paredz atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem.

Ar SM sagatavotajiem Dzelzceļa likuma grozījumiem to plānots papildināt ar nodaļu "Satiksmes drošība un dzelzceļa speciālistu sociālās garantijas" un nodaļu "Administratīvā atbildība dzelzceļa satiksmes drošības jomā un kompetence sodu piemērošanā".

Ministrija skaidro, ka, naudas soda apmērs palielināts par dzelzceļa sliežu šķērsošanu neatļautās vietās, jo dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana neatļautās vietās vai gadījumos, kad deg aizliedzošais signāls, kā arī iešana pa sliežu ceļiem ir aktuāla problēma, kas rada draudus dzelzceļa satiksmes drošībai un kārtībai, apdraud cilvēku dzīvību un veselību un privātpersonu un dzelzceļa nozares uzņēmumu mantu. Vilcienam veicot pēkšņo bremzēšanu, tiek bojāti gan sliežu ceļi, gan ritošais sastāvs un to atjaunošana prasa ievērojamus resursus, tāpat šādi bremzēšanas gadījumi var radīt kustības organizācijas izmaiņās, kas arī rada zaudējumus dzelzceļa pārvadājumu procesā iesaistītajiem subjektiem. Pēdējos trijos gados AS "Latvijas dzelzceļš" Tehniskās inspekcijas statistika liecina, ka gada laikā notiek 70 līdz 100 gadījumi, kuros vilces līdzekļa vadītājam iepriekš neparedzētos gadījumos ritošais sastāvs ir nekavējoties jāaptur. Izvērtējot negadījumu aktualitāti, bīstamību un iespējamās sekas, kā arī, lai atturētu sabiedrības locekļus no minēto pārkāpumu izdarīšanas, tiek palielināts soda naudas apmērs.

Pašreiz LAPK paredz, ka par iešanu pa sliežu ceļiem ārpus norādītajām vietām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz septiņiem eiro. Savukārt grozījumi Dzelzceļa likumā paredz, ka par dzelzceļa sliežu ceļu šķērsošanu ārpus norādītajām vietām, dzelzceļa pāreju šķērsošanu, ja ir aizliedzošs signāls, kā arī iešanu pa sliežu ceļiem, izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu līdz 125 eiro.

Tāpat sodu plānots palielināt par vilciena sastāvā ietilpstošu vagonu bremžu maģistrāles gala krāna patvaļīgu aiztaisīšanu vai vilciena patvaļīgu apturēšanu ar trauksmes bremzi, atvienojot bremžu gaisa maģistrāli vai citādā veidā bez vajadzības. Pašreiz par to var uzlikt naudas sodu no 15 līdz 35 eiro, bet Dzelzceļa likuma grozījumi paredz, ka maksimālais sods par šādu pārkāpumu varēs būt 350 eiro. Arī par patvaļīgu braukšanu kravas vilcienā, par iekāpšanu vai izkāpšanu vilciena kustības laikā, kā arī par braukšanu uz vagonu kāpšļiem vai jumtiem pašreiz sods ir no 15 līdz 35 eiro, bet to plānots palielināt līdz 350 eiro.

Savukārt par dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu pašreiz uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz 1400 eiro, bet likuma grozījumi paredz sodu līdz pat 10 000 eiro.

Kā skaidro SM, pēc AS "Latvijas dzelzceļš" priekšlikuma atsevišķi izdalīts administratīvo pārkāpumu sastāvs attiecībā uz materiālu vai priekšmetu, kas traucē vai apgrūtina dzelzceļa satiksmi novietošanu sliežu tuvumā. Autotransporta līdzeklis, būvmateriāli, citi masīvi priekšmeti tiek novietoti tuvu dzelzceļa sliedēm, kā rezultātā tiek traucēta dzelzceļa satiksme un radīti materiāli zaudējumi, tāpēc paredzēts, ka tos nedrīkstēs novietot tuvāk kā 2,5 metrus no sliežu ceļu malējās sliedes. Administratīvā pārkāpuma sastāvs netiek ierobežots ar konkrēti nosauktiem priekšmetu veidiem, jo nav iespējams paredzēt, kāds priekšmets vai materiāls varētu tikt novietots pārāk tuvu sliedēm.

Latvijā

Valsts aizsardzības dienesta karavīri Sēlijas militārā poligona dronu mācību un testēšanas poligonā aizvadījuši noslēdzošās bezpilota lidaparātu rotas līmeņa mācības, kurās, izmantojot dažādus bezpilota lidaparātu modeļus, trenēja spēju identificēt un iznīcināt pretinieku, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Svarīgākais