Lai arī Saeima formāli ir izpildījusi daļu no Valsts prezidenta Valda Zatlera otrreizējajai caurlūkošanai nodotajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, nozare joprojām paliek nesakārtota. Latvijas Raidorganizāciju apvienības (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka uzsver, ka jau drīzumā atkal ar jaunu sparu atsāksies diskusijas par sabiedrisko un komerctelevīziju nākotni.
"Saeimā pieņemtie grozījumi nekādu pārsteigumu nesagādāja. Protams, jautājums par daļēja, piemēram, 15 procentu, sabiedriskā pasūtījuma finansējuma nodošanu neatkarīgiem producentiem joprojām paliek gaisā karājamies," atzīst LRA vadītāja.
Jaunā likuma redakcija paredz, ka ne tikai nacionālajiem, bet arī reģionālajiem elektroniskajiem medijiem (televīzijām un radio) būs jānodrošina, lai vismaz 65 procenti no visiem raidījumiem būtu valsts valodā. Šiem raidījumiem būs jāaizņem vismaz 65 procenti no raidlaika. Šajā apjomā neieskaita spēles, reklāmas, televīzijas veikalus un televīzijas skatlogus, taču tiks ieskaitīti ziņu raidījumi.
Tāpat saskaņā ar likumu nacionālajiem un reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem būs jānodrošina, lai to programmās vismaz 40 procentu no Eiropas audiovizuālo darbu raidlaika būtu valsts valodā. Arī televīzijas raidījums svešvalodā, ja tas to dublē vai ieskaņots valsts valodā, būs uzskatāms par raidījumu valsts valodā. Arī šajā nosacījumā netiks ieskaitīts reklāmas laiks. Likuma pārejas noteikumos minēts, ka šī prasība stāsies spēkā nākamgad.
"Priecīgā ziņa ir tā, ka valstij nebūs jāmaksā soda sankcijas par Eiropas audiovizuālās direktīvas ieviešanas kavēšanu, taču bēdīgā – drīz pie likuma pārstrādāšanas būs jāatgriežas, jo industrija ir nesakārtota. Piemēram, jautājumi par sabiedrisko pasūtījumu, Nacionālās radio un televīzijas padomes kompetenci un tagad esošo jezgu ap priekšsvēlēšanu aģitācijas raidījumiem," ir pārliecināta G. Līdaka.
Tāpat Saeima neizskatīja Tautas partijas (TP) sagatavoto priekšlikumu par digitālās apraides frekvenču līguma pagarināšanu ar Lattelecom. "Mēs respektējam Juridiskā biroja viedokli, ka šāds priekšlikums nav skatāms, tāpēc šo jautājumu neskatījām," atzina TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli otrreiz caurlūkojami tikai tie priekšlikumi, pret kuriem iebildis Valsts prezidents, līdz ar to Saeimai nav tiesiska pamata izskatīt TP priekšlikumu. Tomēr Saeima nevarētu par to nebalsot, ja kāds no deputātiem to būtu pieprasījis.
Iekļaujot normu par pieciem gadiem pagarināt Lattelecom apraides tiesības, ieguvēji būtu maznodrošinātie skatītāji, kuriem uzņēmums būtu gatavs par saviem līdzekļiem nodrošināt ciparu apraides uztvērējus – dekoderus. Tāpat par ceturtdaļu samazinātos televīziju izmaksas par apraidi.
"Saeima, balsojot par Elektronisko mediju likumu, liedza iespēju Lattelecom pagarināt līgumu par digitālās televīzijas nodrošināšanu arī pēc 2014. gada. Jāatgādina, ka pirms tam Valda Dombrovska vadītā valdība izskatīšanai Saeimā iesniedza tādu likuma redakciju, kas ļauj pagarināt līgumu ar Lattelecom, ja pakalpojuma sniedzējs pilda līguma nosacījumus," norāda M. Kučinskis.
Saeimas pašreiz apstiprinātā likuma norma paredz, ka pēc četriem gadiem jārīko jauns konkurss, kur Virszemes TV apkalpošanas tiesības var iegūt kāda privāta kompānija. "Skaidrs, ka pretendēt uz šādām tiesībām var tikai Baltcom, Viasat un Baltijas Pirmais kanāls. Ir jāsaprot, ka Virszemes TV nodrošinātajam vienmēr būs monopolstāvoklis. Tas, ko vēlas panākt mūsu iesniegtā priekšlikuma kritizētāji, ir nomainīt valsts monopolu ar privāto," ir pārliecināts TP pārstāvis.