"Tieši karstākajās dienās [sestdien un svētdien] nebija tas lielākais skolēnu dziesmu un deju svētku dalībnieku skaits, kad vērsās pēc palīdzības pie mediķiem," uzsver Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Laura Bundule. Mediķi un arī politiķi uzskata, ka bērniem svētdien pēcpusdienā, kad gaisa temperatūra ēnā pārsniedza plus 30 grādu atzīmi, bija liels pārbaudījums un nākotnē šādos gadījumos pasākums būtu jāpārceļ.
Mediķi svētdien, kad Daugavas stadionā notika divi deju lielkoncerti, palīdzību sniedza 784 dalībniekiem, taču lielākā daļa esot bijušas tā sauktās mazās veselības problēmas – nobrāzumi, sasitumi, nomainīti plāksteri, stāsta NMPD pārstāve. "It kā tas ir liels skaitlis, kam sniegta palīdzība, taču kopumā bija ļoti maz hospitalizācijas. Mediķiem smagāka bija piektdiena, kad pēc palīdzības vērsās apmēram 1800 dalībnieku, un todien karstums nebija tik liels kā brīvdienās," piebilst L. Bundule.
Mārtiņš Šics, kuram ir vairāku desmitu gadu pieredze saistībā ar veselības jautājumiem dažādos masu pasākumos, uzskata, ka organizatoriem svētdien vajadzēja domāt par dalībniekiem, jo tik karstā laikā pat godasardze pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils nestāv.
"Dzīvojam kā viendienīši, negatavi ātrām, situācijām, kas izveidojas pēkšņi. Ņemot vērā to, ka karstajā laikā bija paredzēta koncerta tiešraide, nav zināms, vai televīzija bija gatava alternatīvam plānam, tāpat nav skaidrs, vai pašiem organizatoriem bija kāds cits variants," spriež NMPD vadītāja vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos M. Šics. Viņš šogad dziesmu un deju svētku darba grupās nebija iekļauts, tāpēc šīs nianses nezina, taču uzsver, ka karstais laiks ir pamatīgs pārbaudījums ikvienam.
"Starptautiskās rekomendācijās teikts, ka ļoti nopietnas veselības problēmas sākas ekstremālos laikapstākļos pie gaisa temperatūras 30 līdz 33 grādiem ēnā," apgalvo M. Šics.
Savukārt X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa uzsver, ka organizatori svētdien pirms pēcpusdienas koncerta sprieduši par vairākiem variantiem – sākot ar tā atcelšanu vispār līdz pārcelšanai uz vēlāku laiku. "Kopā ar visiem iesaistītajiem dienestiem – ugunsdzēsējiem, mediķiem – vienojāmies, ka svētkus var turpināt. Tika izanalizēti visi iespējamie varianti, arī pārcelšana par trim stundām vēlāk, taču arī tas varētu radīt virkni dažādu diskusiju," komentē A. Bērziņa.
Ugunsdzēsēji pirms koncerta nolaistīja ne tikai visu Daugavas stadiona laukumu, bet arī skatītāju tribīnes. Bērni, kuri svētkiem bija gatavojušies vairākus gadus, atzina, ka ir gatavi pēdējam koncertam un to izturēs. A. Bērziņa uzskata, ka idejas par dažādu ierobežojumu noteikšanu ir politisks lēmums, jo jau pērn, kad darba grupa strādāja pie svētku sagatavošanas, Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC) teicis, ka šogad neesot naudas, tāpēc svētki nenotiks.
Viņš vakar valdībai nosūtīja vēstuli, kurā pauž neapmierinātību par to, ka bērniem bija jādejo karstumā, tādēļ cer, ka valdība pieņems grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par publisku pasākumu norisi, kuros piedalās bērni. "Tajos jānosaka, ka nelabvēlīgos laika apstākļos bērnu veselības un drošības dēļ publiski pasākumi ir pārceļami vai nenotiek. Šādu grozījumu izdarīšana normatīvajos aktos novērstu jebkādas interpretācijas par bērnu drošības jautājumiem publiskos pasākumos.
Analoģisks regulējums jau paredzēts Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumos, nosakot gaisa temperatūras un vecumu, kad skolēni neapmeklē izglītības iestādes," uzsver J. Radzevičs.