Ašeradens: Baltijas valstīm šogad jārod risinājums par elektrības iegādi no trešajām valstīm

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Baltijas valstīm šogad jārod risinājums par elektrības iegādi no trešajām valstīm, otrdien pēc valdības sēdes sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Otrdien Ministru kabinets uzklausīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Baltijas valstu elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm. Tā kā minētais jautājums tika skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā, ziņojuma saturs netiek publiskots.

Ašeradens skaidroja, ka Eiropas Savienības direktīvas paredz veidot vienu enerģētikas tirgu, bet patlaban katrai valstij ir noteikts atšķirīgs veids, kādā tās iepērk enerģiju no trešajām valstīm.

"Patlaban Baltijas valstu vidū tiek apspriests vienots tarifu modelis, kā Baltijas valstis varētu no trešajām valstīm iepirkt elektrību. Šāds risinājums ir jāatrod šogad, lai tas stātos spēkā 2020. gada janvārī," sacīja ekonomikas ministrs.

Pēc Ašeradena teiktā, EM ir uzdots panākt vienošanos ar Baltijas valstīm par elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, bet pēc tam izstrādāt normatīvo aktu grozījumus, lai līdz 2020. gada 1. janvārim ieviestu reģionālu risinājumu elektroenerģijas tirdzniecībai ar trešajām valstīm.

Jautājums par Baltijas valstu elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm ir Baltijas valstu vadītāju dienaskārtībā. Piemēram, 2018. gada martā, Baltijas valstu premjeriem apspriežot situāciju enerģētikā, Latvijas premjers Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir svarīgi vienoties par reģionālu risinājumu elektroenerģijas tirdzniecībā ar trešajām valstīm.

Savukārt 2016. gadā toreizējais Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis rosināja Latvijas, Igaunijas, Polijas un Somijas kolēģus apspriest jautājumu par elektroenerģijas iepirkšanu no trešajām valstīm, kas būvē nedrošas atomelektrostacijas.

"Ir jāsniedz skaidrs signāls par to, ka Eiropas Savienībā (ES) netiks pieņemta elektroenerģija, kas tiek iegūta, pārkāpjot starptautiskās normas par kodoldrošību, vides aizsardzību un starpvalstu ietekmes uz vidi novērtējumu. Tādēļ nekavējoties un detalizēti ir jāapspriež šis jautājums sākotnēji reģionālā, bet pēc tam ES līmenī, un ir jāpieņem lēmumi, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus elektroenerģijas tirdzniecībā ar šīm valstīm," pauda Masjulis.

Latvijā

Valsts drošības dienests (VDD) 29. novembrī rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni par palīdzību Krievijas specdienestam pret Latviju vērstā darbībā, tā uzdevumā veicot Latvijai svarīgas piemiņas vietas apgānīšanu.