Uzzini vairāk! Latvijā būs pieci jauni dabas pieminekļi
Latvijā būs pieci jauni dabas pieminekļi. Šis statuss ļaus tos vairāk aizsargāt. Kopš 2001. gada valstī ir apzināti 178 ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi.
Turpmāk dabas pieminekļu statusu iegūs gleznainās Raganu klintis Apē. Tas ir lielākais devona Amatas smilšakmeņu atsegums Apes novadā. Salīdzinoši nelielā teritorijā atrodas pieci avoti. Viens no tiem ir Acu avots, un tiek uzskatīts, ka tā ūdens dziedē acu kaites. Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības mērogā aizsargājamie smilšakmens atsegumi un upju straujteces, un dabiski upju posmi. Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka šo teritoriju nepieciešams saglabāt zinātniskiem ģeoloģiskiem pētījumiem.
Staiceles dzelzs avoti ir bagāti ar dzelzs savienojumiem. Tiem nonākot virszemē, oksidēšanās rezultātā veidojas nogulsnes - okers. Okera nogulsnes pārsniedz pat pusotru metru. Avotu ūdeņi ir maz mineralizēti, auksti (temperatūra 7,9 grādi) un ar augstu dzelzs savienojumu saturu. Dabas objektam ainaviskās vērtības piešķir plašā dzelzs savienojumu izgulsnēšanās avotos, avotu izvietojums Salacas krasta nogāzes gravās. Dabas aizsardzības pārvalde atzinusi, ka ainaviskumu samazina gravu nogāzēs esošie atkritumi no blakus esošajām mājām. Šo vietu var apdraudēt cilvēku nesaimnieciska rīcība tieši avota apkārtnē, to piegružojot vai bojājot avotu izplūdes vietas. Staiceles dzelzs avoti bija pasludināti par 2015. gada ievērojamāko ģeoloģisko objektu Latvijā.
Jūrmalas Baltā kāpa ir augstākais un platākais mūsdienu kāpas atsegums Lielupes krastā. To vislabāk var apskatīt no Lielupes kreisā krasta. Kāpas veidošanās ir aizsākusies XVI-XVII gadsimtā. Pašlaik kāpa ir atsegta apmēram 100 metru platumā un 800 metru augstumā, pārējo tās daļu sedz priežu mežs. Kāpas pastāvēšanu ietekmē dabas procesi, pēdējo 30 gadu laikā tā ir atkāpusies par aptuveni desmit metriem, teikts Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.
Inčukalna Velnala ir Latvijas mērogā nozīmīgs dabas objekts, kur atsedzas līdz desmit metru augsti un 50 metru gari Gaujas smilšakmeņu atsegumi. Ala sākusi veidoties ne agrāk kā pirms 5000-6000 gadiem. Alas apkārtne ir dabiska un maz pārveidota, tomēr smilšakmenī ir redzami cilvēku radīti uzraksti, tikušas dedzinātas sveces. Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi - smilšakmens atsegumi, alas, minerālvielām bagāti avoti un avotainas vietas. Velnalā ziemo sikspārņi.
Par Raudošo milzi dēvētais Raunas Staburags ir unikāls dabas veidojums. Pēc Staburaga appludināšanas vienīgā vieta Latvijā, kurai ir līdzīga veida kaļķiežu kraujas ar pāri plūstošiem avotiem, ir Raunas ielejas labā krasta nogāze. Tas veidojies, sūnām pārkaļķojoties kalcija karbonātu saturošajā avota ūdenī vairāku gadsimtu garumā. Avots, kas plūst pāri Staburagam, turpina to audzēt arī mūsdienās. Staburagu klāj vairāk nekā 100 aizsargājamu aļģu un sūnu sugu.
***
UZZIŅAI
Dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi: aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība.
Dabas pieminekļa teritorijā aizliegts veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība; iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām; mainīt zemes lietošanas kategoriju; kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām. Bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas dabas pieminekļa teritorijā aizliegts veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, skatu torņus, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus).