Topošas valdības partijas varētu vienoties tiekties uz pārpalikuma veidošanu valsts budžetā, kā arī budžeta sagatavošanas laikā nepiedāvāt papildu izdevumus, nenorādot finanšu resursu avotu, un pamatā finansējumu nodrošinot konkrētās ministrijas budžeta ietvaros.
Šādus punktus paredz fiskālās disciplīnas līgums, kas šodien piedāvāts topošās valdības partijām. Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments, tajā varētu iekļaut arī punktu par ilgtspējīgu uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu vērstu nodokļu politiku.
Līgumā arī paredzēta apņemšanās sekmēt tādas fiskālās politikas īstenošanu, kas nodrošina ekonomikas ciklā sabalansētu budžetu, veicina ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazina ārējo faktoru negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību, pilnībā ievērojot Latvijas kā eirozonas dalībvalsts uzņemtas saistības.
Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektus paredzēts sagatavot atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam, kā arī Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajam, tiecoties uz pārpalikuma veidošanu budžetā.
Tāpat līgumā paredzēts noteikt, ka topošās valdības partijas varētu atbalstīt tikai tāda budžeta pieņemšanu, kurā paredzētais vispārējās valdības budžeta strukturālais deficīts nepārsniedz 1% no attiecīga gada iekšzemes kopprodukta (IKP), neskaitot Eiropas Komisijas piešķirtās atkāpes no vidējā termiņa budžeta mērķa. Budžetam arī jāatbilst Fiskālās disciplīnas likumam, norādīts dokumentā.
Partijām būs jāatbalsta budžeta veidošanu, pamatojoties uz Finanšu ministrijas izstrādātajām ekonomiskās izaugsmes, budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozēm. Makroekonomisko rādītāju prognozes netiks apšaubītas, ja tās ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, veiktas konsultācijas ar Eiropas Komisiju un Starptautiskā valūtas fonda ekspertiem un apstiprinātas Fiskālās disciplīnas padomē, teikts līguma projektā.
Paredzēts arī atbalstīt pastāvīgu un sistēmisku valsts budžeta izdevumu ikgadēju pārskatīšanu un tā rezultātu izmantošanu gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes procesā, nozaru prioritāro pasākumu finansēšanai.
Tāpat paredzēts sagatavot iesniegšanai Saeimā likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2019.-2021.gadiem ar vispārējās valdības budžeta deficītu, kas 2019.gadā nepārsniedz 0,7% no IKP, 2020.gadā - 0,25% no IKP, bet 2021.gadā - 0,38% no IKP.
Kā ziņots, topošās koalīcijas partijas varētu līdz ceturtdienas vakaram vienoties par jaunās valdības deklarāciju, sadarbības līgumu un fiskālās disciplīnas līgumu, žurnālistiem pieļāva premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV).
Politiķis topošās valdības partneriem solījis piedāvāt parakstīt Fiskālo paktu, tostarp apņemoties šogad neatbalstīt nodokļu celšanu un jaunu nodokļu ieviešanu.
Kā šodien skaidroja Kariņš, ja šogad tiktu īstenoti visi iesniegtie priekšlikumi valdības deklarācijai, tas varētu prasīt papildu aptuveni 660 miljonus eiro. Viņš pauda, ka griba vai apetīte pašlaik nedaudz pārsniedz iespējas, bet tajā pašā laikā nav pilnīgi nesamērojama. Ja partijas vienosies parakstīt fiskālās disciplīnas līgumu, tad vienā gadā pilnā apjomā šos pasākumus nevarēs izpildīt, skaidroja premjera amata kandidāts. Viņš norādīja, ka iesniegtos priekšlikumus varētu īstenot pakāpeniski.
"Mums 2019.gadā nebūs iespējas pārdalīt jaunu naudu, jo jautājums ir par to, kā mēs varēsim iekļauties jau nospraustā deficīta līmenī. Jaunās valdības politika sāktos ar 2020.gadu," piebilda Kariņš.
Politiķis arī uzsvēra, ka šogad nav plānots ieviest jaunus nodokļus, un plānots iekļauties "budžeta deficīta rāmī", lai ar Eiropas Komisiju nebūtu "jāpārskaņo jauns vai konceptuāli jauns budžeta projekts".
