Trīsdesmit septiņus procentus no finansējuma, ko dod Eiropas Komisijas pieļautā budžeta deficīta atkāpe, Veselības ministrija šogad tērēs veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai. Kopumā tie ir 57,5 miljoni eiro no 154,2 miljoniem eiro. Veselības ministrija arī nosaukusi savas prioritātes šim gadam, kam savukārt izlietos vēl 30 procentus no šī finansējumu, un šīs jomas ir: onkoloģija, sirds asinsvadu slimību programma un psihiatriskā veselība.
Kopumā šogad pieejamais finansējums veselības aprūpes sistēmas reformai, kas tiek saskaņots ar Eiropas Komisiju un kas ir paredzēts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, ir par 40,8 miljoniem eiro lielāks nekā pērn. Veselības ministre Anda Čakša norāda, ka, ik gadu kāpinot veselības nozares finansējumu, iedzīvotāji sāk just pozitīvas pārmaiņas. «Veselības nozarē virkne lietu virzās strauji uz priekšu. Šis ir otrais gads, kad nozarei būtiski pieaug finansējums, tas dod lielu atdevi, un efekts ir sajūtams. Ja pirmajā gadā papildu finansējuma radītos efektus varēja just mazāk, piemēram, rindu samazināšanos, tad, ik gadu kāpinot nozares finansējumu, iedzīvotāji arvien vairāk sajutīs pozitīvas pārmaiņas,» ir pārliecināta ministre.
Vai saruks rindas?
Tā saucamais atkāpes finansējums paredzēts deviņiem pasākumiem jeb deviņām jomām, no kurām finanšu visietilpīgākā ir veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, kam tiks izlietoti 57,5 miljoni eiro, kam seko onkoloģija - 29 miljoni eiro - un infekcijas slimību mazināšana - 16,5 miljoni eiro. Pēc ziņojuma precizēšanas arī Finanšu ministrija ir devusi savu jāvārdu programmai - detalizētā informācija par sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem Latvijai atvieglos sarunas ar Eiropas Komisiju par deficīta atkāpes kritēriju prasībām. No veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai paredzētās naudas lielākā finansējuma daļa ir paredzēta, lai uzlabotu ambulatoro un dienas stacionāra pakalpojumu pieejamību, kā arī palielinātu speciālistu sniegto konsultāciju apjomu. Pēc Veselības ministrijas aplēsēm, šogad no budžeta deficīta atkāpes papildu finansējuma kopumā tiks nodrošinātas 512 112 speciālistu konsultācijas, 662 365 ambulatorie izmeklējumi, 105 749 dienas stacionāra pakalpojumi un 97 555 ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumi. Veselības ministrija iecerējusi šogad nodrošināt papildu endoprotezēšanas operācijas 1036 pacientiem. Precizējot rindu veidošanas kārtību, ārstniecības iestādēm apzinot rindā esošos pacientus, kā arī līgumos definējot kritērijus endoprotezēšanas operāciju veikšanai, mērķis ir panākt, ka ikviens rindā esošais pacients endoprotezēšanu saņemtu divu gadu laikā. Pašlaik rinda ir būtiski garāka.
Prioritāte - vēža ārstēšana
Veselības ministre norādīja, ka viena no prioritātēm arī šogad būs onkoloģija. Ko paredz šīs plāns, kuram varam tērēt budžeta atkāpes naudu? Kopumā tie ir papildus gandrīz 30 miljoni eiro vēža diagnostikai un ārstēšanai. Veselības ministrijas dati rāda, ka par šo naudu varēs nodrošināt papildu 22 000 veselības aprūpes pakalpojumu primārajā diagnostikā, papildu 3306 ambulatorās un 3445 stacionārās veselības pakalpojumus, kā arī papildu 15 000 diagnostikas un izmeklēšanas pakalpojumu onkoloģijā. A. Čakša stāstīja, ka daļa šī finansējuma nonāks Valsts Patoloģijas centra izveidei (Neatkarīgajā nesen bija publicēta intervija ar centra virsārstu prof. A. Isajevu par šā centra nozīmi vēža diagnostikā un ārstēšanā), kā arī beidzot finansējums būs arī P. Stradiņa slimnīcai, lai tā varētu iegādāties jaunu lineāro paātrinātāju staru terapijai vēža pacientiem. Pašreizējā aparāta darbības problēmu dēļ gada laikā vairākas reizes pacientu ārstēšana tiek atlikta.
Onkoloģijas jomā papildu finansējums būs arī medikamentiem, lai turpinātu pērn uzsākto ārstēšanu ar inovatīviem medikamentiem, taču vienlaikus tiks apsvērta iespēja papildināt kompensējamo zāļu sarakstu ar jaunām. Ģimenes ārstu praksēs tiks nodrošināts pilotprojekts krūts vēža skrīninga aptveres palielināšanai par 14 procentiem, dzemdes kakla skrīninga aptverei par 11 procentiem. Neatkarīgā arī rakstīja, ka kolorektālā vēža skrīningā tiks izviestas izmaiņas. Šogad plānota arī novecojušu medicīnas tehnoloģiju nomaiņa - bez staru iekārtas iegādes Stradiņa slimnīcai Rīgas Austrumu slimnīcā nepieciešams nomainīt trīs esošās datortomogrāfijas iekārtas. Plānots iegādāties divas ultrasonogrāfijas iekārtas, trīs magnētiskās rezonanses iekārtas, kā arī mamogrāfijas iekārtu un videocistoskopijas sistēmas komplektu.
Grūtākais būs 2020. gadā
Slimnīcu reformas turpinājumam paredzēti seši miljoni eiro. A. Čakša pastāstīja, ka plānots pārskatīt apmaksas tarifus klīniskajās universitātes slimnīcās. Vēl papildu speciālisti tiks piesaistīti neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļās pirmā līmeņa slimnīcās, bet Rīgas Austrumu slimnīcā papildus piesaistīs deviņu speciālistu dežūras, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā un Vidzemes slimnīcā - papildu neonatologa dežūras. Stradiņa slimnīcā plānots nodrošināt paliatīvas aprūpes pakalpojumus.
Aktuāls ir jautājums, kas notiks 2020. gadā, kad vairs nebūs pieejama Eiropas Komisijas pieļautā atkāpe? «Budžets 2020. gadam būs sarežģītākais darbs jaunajā valdībā, jo budžeta atkāpe jau būs jāatrod pašu budžetā. Ja ir vienošanās, ka algām jāpieaug vēl turpmākajos divos gados, veselības budžetam būtu jābūt ap 1,7 miljardiem eiro. Šogad nāk papildu 40 miljoni eiro un papildu 100 miljoni eiro algām. Nākamajā gadā būs nepieciešams vēl lielāka papildu summa,» atzina veselības ministre.
