Radzevičs: Svētku koncertiem turpmāk jānotiek bērnu veselībai drošos laika apstākļos

Lai turpmāk nepieļautu tādas bērnu veselībai un dzīvībai bīstamas situācijas, kādas karstuma dēļ radās svētdien X skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju lielkoncertu laikā, būtu jānosaka, pie kādas gaisa temperatūras un kādos meteoroloģiskajos apstākļos jāpārceļ vai vairs nedrīkst notikt publiski pasākumi, kuros iesaistīti bērni, uzskata Rīgas pilsētas izpilddirektors un X skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīgas rīcības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Juris Radzevičs.

Tāpat jāņem vērā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.1.pantu, kas nosaka, ka bērns var piedalīties dažādās aktivitātēs (pasākumos), ja tas neapdraud viņu veselību, normatīvajos aktos, balstoties uz speciālistu ieteikumiem.Vēstuli ar šādu ierosinājumu izpilddirektors šodien nosūtīja Ministru kabinetam.

Jau vairākas dienas iepriekš bija zināms, ka galvaspilsētā 11. jūlijā gaidāms karstuma rekords, kas pārsniegs 30 grādus un mediķi brīdināja par piesardzības pasākumiem iedzīvotājiem, piemēram, par izvairīšanos no liekām aktivitātēm dienas karstākajā laikā, atrašanos ēnā un galvas segu lietošanu. Pretēji šīm rekomendācijām, deju svētku divi koncerti notika dienas karstākajās stundās – plkst.11 un 16. „Būtībā bērni veica varoņdarbu, jo šādos apstākļos pat pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils neatrodas godasardze. Paldies dalībniekiem, viņu pedagogiem un bērnus pavadošajiem vecākiem par parādīto izturību,” saka izpilddirektors.

J. Radzevičs pie šāda secinājuma nonāca pēc svētdienas deju noslēguma diviem koncertiem. „Bērniem bija jāuzstājas īstā peklē. Milzīgs paldies arī mediķiem, bez kuru palīdzības daudzi dalībnieki neiztiktu bez nopietnām veselības problēmām.”

J. Radzevičs uzskata, ka pie šāda, jau iepriekš zināma, karstuma nebija nekāda objektīva iemesla, lai koncerti savlaicīgi netiktu pārcelti uz agrākām vai vēlākām diennakts stundām, par to izziņojot publiski.

Pieņemot attiecīgo normatīvos aktus, šādos gadījumos diskusijas par pasākumu pārcelšanas nepieciešamību izpaliktu. Šādi svētki nedrīkst pārvērsties par to dalībnieku ekstremālām veselības pārbaudēm. Risks bērnu veselībai un dzīvībai nevar būt tā cena, ko maksājam par svētkiem, jo īpaši pie apstākļiem, kad to var novērst.

Analoģisks regulējums jau paredzēts Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumos Nr.610, nosakot gaisa temperatūras un vecumu, kad skolēni neapmeklē izglītības iestādes.

Svarīgākais