Latvijas Banka iegādājas vērtspapīrus par vairāk nekā 7 miljardiem eiro

© F64

Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotās valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) ietvaros Latvijas Banka pagājušā gada beigās bija iegādājusies Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus kopumā 7,423 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp 2018.gada decembrī Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 18,552 miljoniem eiro.

Pērn janvārī Latvijas Banka iegādājās vērtspapīrus par 80,475 miljoniem eiro, februārī - par 82,456 miljoniem eiro, martā - par 6,45 miljoniem eiro, jo šajā mēnesī pienāca dzēšanas termiņš daļai iepriekš PSPP ietvaros iegādāto Latvijas valsts vērtspapīru, aprīlī - par 77,432 miljoniem eiro, maijā - par 84,792 miljoniem eiro, jūnijā - par 94,784 miljoniem eiro, jūlijā - par 40,927 miljoniem eiro, augustā - par 105,063 miljoniem eiro, septembrī - par 59,864 miljoniem eiro, oktobrī - par 41,678 miljoniem eiro, bet novembrī - par 10,623 miljoniem eiro.

Tādējādi pagājušajā gadā programmas ietvaros Latvijas Banka iegādājās vērtspapīrus kopumā par 703,1 miljonu eiro, kamēr 2017.gadā tika iegādāti vērtspapīri par 2,363 miljardiem eiro, 2016.gadā - par 2,549 miljardiem eiro, bet 2015.gadā - par 1,808 miljardiem eiro.

Vērtspapīru iegādes programma sākās 2015.gada martā, īstenojot galveno eiro sistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku - mērķi uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāku par 2% gadā. Paplašinātajā aktīvu pirkšanas programmā (PAPP) sākotnēji bija trīs sadaļas - PSPP, nodrošināto obligāciju pirkšanas programma (CBPP3) un ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma (ABSPP), bet kopš 2016.gada 8.jūnija tajā tika iekļauta arī korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma (CSPP).

No 2018.gada oktobra līdz 2018.gada beigām neto aktīvu iegādes mēneša apmērs programmā bija 15 miljardi eiro. No šā gada vērtspapīru iegādes pārtrauktas.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais