Iecere paliek "pusmastā": Ideja par karogu izvietošanu uz Latvijas robežām īstenota daļēji

© Vladislavs Proškins/ F64 Photo Agency

Pērn pirms valsts simtgades svētkiem pieteiktie plāni septiņus valsts robežšķērsošanas punktos izvietot 12 metrus augstus, apgaismotus un ar videonovērošanas kamerām aprīkotus karogu mastus palikuši "pusmastā". Karogi gan uzstādīti, taču ja dienasgaismā uzmanīgs garāmbraucējs to vēl var pamanīt, tad diennakts tumšajā laikā karogus redzēt nevar nemaz, vēstī "LNT Ziņas".

2018.gada sākumā Ministru kabinets lēma, ka karogi jāuzstāda septiņos robežpunktos un piešķīra šim mērķim no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 150 000 eiro. Projekta īstenošana bija uzticēta uzņēmumam ''Latvijas valsts ceļi''. Uzņēmuma pārstāve Anna Kononova LNT Ziņām skaidro, ka plāni līdz galam nav realizējušies tāpēc, ka iepirkums tika izbeigts bez rezultāta: ''Diemžēl konkursa rezultātā iesniegtais piedāvājums stipri pārsniedza piešķirto summu, vairāk kā par 60 000. Tomēr, lai līdz valsts simtgadei šos karogus uzstādītu, mēs strādājām tālāk un ikdienas uzturēšanas darbu ietvaros kolēģi, "Latvijas autoceļu uzturētājs" uzstādīja šos karogu mastus un arī pacēlām karogus. Bez apgaismojuma, bez videonovērošanas. Šie darbi izmaksāja nedaudz vairāk kā 20 000 eiro.''

Līdz ar to 130 000 eiro no sākotnēji piešķirtajiem 150 000 eiro palikuši neizlietoti. ''Latvijas valsts ceļi'' pārstāve gan norāda, ka ideja par apgaismotiem sarkanbaltsarkanajiem karogiem uz valsts robežpunktiem gan nav atmesta - šobrīd izsludināts jauns konkurss. ''Patlaban notiek iepirkums apgaismojuma ierīkošanai. Ja tas veiksmīgi finalizēsies un tā summa, kura būs šajos piedāvājumos būs adekvāta, un mēs iekļausimies šajā sākotnēji piešķirtajā summā, tad tālāk, tiklīdz laikapstākļi to ļaus, tiks ierīkots arī apgaismojums šajās vietās, lai arī vēlākās vakara stundās tos karogus var redzēt,'' skaidro A.Kononova.

Ja šoreiz viss notiks, kā cerēts, tad izgaismoti Latvijas karogi valsts pierobežā plīvošot pastāvīgi un kalpos kā vizītkarte mūsu valsts viesiem, lai iebraucot Latvijā, rodas priekšstats, ka Latvija ir sakopta vieta, sola A.Kononova. ''Mūsu uzturētāji seko līdzi arī kārtībai tajās vietās, kur tie karogi ir uzstādīti, tie tiks nomainīti tajā brīdī, kad būs nepieciešams, kad nolietosies pats karoga audums.''

12 metrus augstie karogu masti, kuros plīvo 4 x 2 metrus lieli Latvijas karogi, uzstādīti uz robežas pie Ainažiem, Veclaicenes, kā arī Valkā, Grenctālē, Elejā, Rucavā un pie robežas ar Krieviju Grebņevā un Medumos.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.