Latvijas drošības stiprināšanai Zemessardzē pērn ir pabeigts darbs pie paaugstinātas gatavības vadu izveidošanas katrā Zemessardzes bataljonā.
Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā aģentūrai LETA pastāstīja, ka kopš 2015. gada Zemessardzes bataljonos notiek paaugstinātās gatavības vienību sagatavošana. Pagājušā gadā noslēgts pirmais attīstības posms, katrā Zemessardzes bataljonā sagatavojot paaugstinātas gatavības vadu, kas atbilstoši bataljona specifikai sastāv no aptuveni 40 cilvēkiem.
Paaugstinātās gatavības vienības veidotas no zemessargiem, kuri ir aktīvāki savā dienestā un pavada vidēji vairāk dienas, apgūstot un uzturot prasmes. Paaugstinātās gatavības vienības tiek nodrošinātas ar plašāku ekipējuma klāstu - gan individuālo, gan kolektīvo, norādīja ministrijā.
Paaugstinātās gatavības vienībā ietilpst dažādas specialitātes, un šobrīd tiek attīstītas tādas spējas kā mīnmetēju un prettanku, inženieru, pretgaisa aizsardzības un snaiperu spējas.
AM gan nekomentēja vai pabeigts darbs pie Zemessardzes Speciālo uzdevumu vienības izveidošanas un vai savulaik jau eksistējušajai vienībai piešķirts tās vēsturiskais nosaukums "Vanags". "Operacionālās drošības apsvērumu dēļ šo informāciju nevaram atklāt," norādīja ministrijā.
Jau ziņots, ka pērn notikusi arī Zemessardzes bāzu attīstība, gan paplašinot un attīstot esošos īpašumus, gan Aizsardzības ministrijas valdījumā pārņemot jaunus nekustamos īpašumus. Turpmākajos četros gados Aizsardzības ministrija plāno sākt sešu jaunu Zemessardzes bataljonu bāzu infrastruktūras attīstību - Jelgavas, Bauskas, Dobeles, Krustpils, Gulbenes un Rēzeknes novados.
Zemessardzē uzņem Latvijas pilsoņus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, bet nav vecāki par 55 gadiem.
