Saeima šodien pamainīja valodu lietošanas prasības Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kuru tai otrreizējai caurlūkošanai bija nodevis Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Zatlers bija paudis viedokli, ka prasība par to, ka vismaz 40% no Eiropas audiovizuālajiem darbiem, kas tiek raidīti raidlaikā no plkst.19 līdz 23, ir latviešu valodā veidotie darbi, ir jāattiecina gan uz nacionālajiem, gan uz reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem, paredzot, ka pie minētajiem darbiem tiek pieskaitīti arī ziņu raidījumi valsts valodā un raidlaiks tiek pagarināts par vienu stundu, proti, no plkst.18 līdz 23.
Tādā veidā lielākajiem un ietekmīgākajiem plašsaziņas līdzekļiem Latvijā tiek izvirzītas vienādas prasības, veicināta ziņu raidījumu veidošana valsts valodā, kā arī kopumā tiek stiprinātas valsts valodas pozīcijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu vidē, nodrošinot Latvijas Republikas Satversmes 4.pantā un Valsts valodas likumā noteikto, ka latviešu nācijas piederīgajiem ir tiesības uz savu informācijas un kultūras telpu savā valodā, pauda prezidents.
Valsts prezidents arī atzīmēja, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu vide veido svarīgu valodas vides elementu un ir arī svarīgs faktors sabiedrības integrācijā. Tādēļ likums, kas palīdz nodrošināt uz Latviju orientētu Latvijas informācijas un kultūras telpu latviešu valodā, ir ne tikai latviešu valsts un nācijas, bet visu Latvijas iedzīvotāju, arī mazākumtautību piederīgo, interesēs. Līdz ar to sabiedrības integrācijas interesēs Latvijas informācijas un kultūras telpas ietvaros tās svarīgai sastāvdaļai - elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem - nepieciešams noteikt īpaši atbalstošu režīmu latviešu valodai, it sevišķi nosakot latviešu valodas minimālo lietojumu raidījumu kopējā apjomā.
Caurlūkojot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, deputāti šodien no tā svītroja normu, kas noteica, ka "par Eiropas audiovizuālajiem darbiem atbilstoši Latvijas vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu producentu ieguldījuma proporcijai kopražojuma kopējās izmaksās atzīstami arī darbi, kurus galvenokārt ir veidojuši autori un tehniskie darbinieki no Latvijas vai no vienas vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm".
Tā vietā likumā tika ierakstīts, ka "elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai to veidotajā programmā nedēļas laikā vismaz 51% no raidlaika, izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu, televīzijas veikalu un skatlogu, būtu Eiropas audiovizuālie darbi".
Tāpat likumā tiek noteikts, ka nacionālie un reģionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai to veidotajā televīzijas programmā vismaz 40% no Eiropas audiovizuālo darbu raidlaika, izņemot spēles, reklāmu, televīzijas veikalu un televīzijas veikala skatlogu, būtu audiovizuālie darbi valsts valodā.
Nacionālie un reģionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina, lai to veidotajās programmā vismaz 65% no visiem raidījumiem, izņemot reklāmu, televīzijas veikalu un televīzijas veikala skatlogu, būtu valsts valodā un šādi raidījumi valsts valodā aizņemtu vismaz 65% no raidlaika.
Televīzijas raidījums svešvalodā, ja tas ir dublēts vai ieskaņots valsts valodā, arī uzskatāms par raidījumu valsts valodā.
Valsts prezidents arī iestājas "par taisnīgiem un nepārprotamiem reklāmas laika ierobežojumiem". Motivācijas rakstā viņš norādīja, ka sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi tiek finansēti no valsts budžeta un stingrāku reklāmas laiku ierobežošana tiem ir pamatota. Tomēr "pārpratumus var radīt 35.panta divpadsmitās daļas piemērošana, kas neparedz 10% reklāmai atvēlētā laika saistīšanu ar raidstundu. Tādējādi var izveidoties situācija, kurā minētie 10% tiek saistīti ar raidlaiku (nevis raidstundu) un netiek proporcionāli izmantoti visa raidlaika garumā, bet tikai skatītāju iecīnītākajās raidlaika stundās, tādā veidā kropļojot reklāmas tirgu".
Likumā tiek noteikts, ka reklāmai un televīzijas veikalam, izņemot televīzijas veikala skatlogu, atvēlētais laiks elektronisko plašsaziņu līdzekļu televīzijas programmās katrā raidstundā kopumā nedrīkst pārsniegt 20%. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās un sabiedriskā pasūtījuma ietvaros veidotajās televīzijas programmās vai raidījumos reklāmai un televīzijas veikalam, izņemot televīzijas veikala skatlogu, atvēlētais laiks katrā raidstundā kopumā nedrīkstēs pārsniegt 10%.
Reklāmai atvēlētais laiks elektronisko plašsaziņu līdzekļu radio programmās katrā raidstundā nedrīkstēs pārsniegt 20%. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās un sabiedriskā pasūtījuma ietvaros veidotajās radio programmās vai raidījumos reklāmai atvēlētais laiks katrā raidstundā nedrīkstēs pārsniegt 10%.
Saeima neatbalstīja Tautas partijas ierosinājumu noteikt, ka sabiedrisko pasūtījumu pilda sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas tiek finansēti 0,3% apmērā no valsts budžeta un, kuru programmās un raidījumos audio un audiovizuālie komerciālie paziņojumi ir aizliegti. Daļu sabiedriskā pasūtījuma atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajai stratēģijai Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var konkursa kārtībā nodot citiem nacionālajiem, reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuru programmas bez maksas ir pieejamas galalietotājam, ja šim mērķim tiek piešķirts papildus valsts budžeta finansējums un kopējā izmaksu summa šāda sabiedriskā pasūtījuma izpildei attiecīgajā kalendārajā gadā nepārsniedz 15% no sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem.
No likuma ir izslēgta norma, kas noteica, ka plašsaziņas līdzekļi valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu drīkst izmantot vienīgi sabiedriskā pasūtījuma izpildei. Visa pārējā sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbība, kas nav tieši saistīta ar sabiedriskā pasūtījuma izpildes nodrošināšanu, tiek veikta par saimnieciskajā darbībā iegūtajiem līdzekļiem.