Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien pēc ilgām diskusijām un vairākiem balsojumiem, kuros balsis sadalījās vienādi, nolēma nevirzīt otrreizējai caurlūkošanai Maksātnespējas likumu.
Atbildīgā komisija nespēja vienoties, uz kuriem kreditoriem būtu attiecināma atvieglota maksātnespējas procedūra.
Atbildīgā komisija bija paredzējusi divus variantus, kuri atšķīrās tikai parāda procentu apmērā, kas tiktu segts atvieglotā un paātrinātā veidā.
Tika rosināts noteikt, ka gadījumā, ja parādnieks no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt bankai parādu, divu gadu laikā no saistību dzēšanas maksātnespējas procedūras pasludināšanas dienas parādniekam būtu jāsedz vismaz 35% no kopējām saistībām, kuras paliek pēc tās mantas pārdošanas, kura kalpo par nodrošinājumu.
Savukārt trīs gadu laikā pēc maksātnespējas procedūras pasludināšanas būtu jāsedz līdz 35% no kopējām saistībām, kuras paliek pēc tās mantas pārdošanas, kura kalpo par nodrošinājumu, paredzot, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka izņēmumiem, bet ne mazāk kā viena trešdaļa no minimālās mēnešalgas mēnesī.
Komisija arī vēlējās likumā noteikt, ka gadījumā, ja parādnieka kopējās saistības maksātnespējas pasludināšanas brīdī nepārsniegs 100 000 latu, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredzēs, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā viena trešdaļa minimālās mēnešalgas līdz brīdim, kamēr paiet divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.
Pret šiem priekšlikumiem iebilda Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Teodors Tverijons, kurš pauda viedokli, ka tādējādi Saeima klaji lobē šauras grupas kreditoru intereses, kuri ņēmuši bankās kredītus, lai veiktu būtībā nereģistrētu uzņēmējdarbību - spekulētu ar nekustamajiem īpašumiem.
Tverijons arī norādīja, ka komercbankām ir nepieņemama deputātu vēlme maksātnespējas procesu no četriem gadiem saīsināt līdz trijiem.
Savukārt komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP) pauda viedokli, ka nekustamo īpašumu spekulanti nemaz nevarēs cerēt uz atvieglinātu maksātnespējas procesu, jo Valsts ieņēmumu dienests viņiem būs uzlicis vairāku tūkstošu latu sodu par nereģistrētu uzņēmējdarbību.
Tomēr komisija nenobalsoja par savu priekšlikumu, jo daudzus deputātus darīja domīgus paziņojums, ka uz atvieglotu maksātnespējas procesu varēs pretendēt arī personas, kuras valstij nav nomaksājušas nodokļus pat vairāku miljonu apmērā, kā arī citi parādnieki ar ievērojamām saistībām.
Tverijons arī atgādināja, ka Latvijas komercbankām ir apmēram 20 miljoni akcionāru, lielākā daļa no tiem - ārzemēs, un katrs no viņiem varēs vērsties ar prasību tiesā pret Latvijas valsti par savu interešu aizskārumu, jo Maksātnespējas likums attieksies uz darījumiem, kas noslēgti jau pirms vairākiem gadiem. Katra tāda tiesvedība Latvijas valstij maksās apmēram 20 000 eiro, biedēja banku pārstāvis.
Tverijons arī pauda viedokli, ka Maksātnespējas likuma pieņemšana palielinās aizdevumu procentu likmes. Pēc apmēram diviem gadiem komercbankas varētu vērsties tiesā par savu zaudējumu piedziņu. Tikšot arī apšaubīts, vai Maksātnespējas likuma pieņemšana nav pretrunā ar ārzemju investīciju aizsardzību, ko ir garantējusi Latvijas valsts, skaidroja Tverijons.
Komisija vienojās turpināt darbu pie Maksātnespējas likuma, kuru Valsts prezidents Valdis Zatlers ir nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Kā LETA jau ziņoja, motivācijas rakstā Valsts prezidents pievērš uzmanību, pirmkārt, tam, ka 2010.gada 17.jūnijā pieņemtais likums pieļauj, ka vienāds tiesiskais regulējums tiktu piemērots personām, kuru kredītsaistības mērāmas vairākos simtos tūkstošu latu apmērā, un tām personām, kuru parādsaistības ir ievērojami mazākas un kalpo savu un savas ģimenes pamatvajadzību apmierināšanai. Nepieciešams nošķirt personas, kuru kredītsaistību īpatsvars kalpo vienīgā ģimenes mājokļa nodrošināšanai, un tā dēvētos nekustamo īpašumu spekulantus, kuru netālredzīgā saimnieciskā darbība nav kalpojusi valsts tautsaimniecības interesēm.
Otrkārt, pieņemot Maksātnespējas likumu, nav izvērtēta tajā noteikto regulējumu ietekme uz valsts budžetu, valsts ekonomisko aktivitāti un kreditēšanas un ekonomikas atjaunošanas stāvokli kopumā. Būtiski ņemt vērā to, ka šobrīd ievērojams kavēto kredītsaistību maksājumu īpatsvars ir tieši Latvijas valsts īpašumā esošajās kredītiestādēs, un ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt pieņemamā fiziskās personas maksātnespējas regulējuma iespējamo fiskālo ietekmi uz valsts budžetu kopumā.
Kā norāda Valsts prezidents, treškārt, gan publiskajā telpā, gan diskusijās parlamentā dominēja viedoklis par likuma attiecināšanu vienīgi uz banku sektoru, taču netika apzināta likuma spēkā stāšanās ietekme uz visiem tautsaimniecības sektoriem un komersantiem, kas nodarbojas ar preču un pakalpojumu sniegšanu un kuriem ir parādnieki - fiziskas personas. Piemēram, komunālo maksājumu sniedzēji, preču pārdevēji, kuri izmanto līzinga procedūru. Likumā noteiktais fiziskas personas maksātnespējas regulējums attieksies uz visiem.
Ceturtkārt, pieņemtā likuma redakcija rada risku, ka maksātnespējas procesā iesaistītās personas saistību dzēšanas periodā būtu ieinteresētas norādīt pēc iespējas zemākus ienākumus, norāda Zatlers. Tādēļ Valsts prezidents lūdz Saeimu apsvērt, vai likumā parādnieka uzraudzību ir iespējams papildināt ar īpašu Valsts ieņēmumu dienesta vai citas kontrolējošas valsts institūcijas uzraudzību. Pretējā gadījumā tas, ka Maksātnespējas likumā tiek paredzēti zināmi atvieglojumi parādniekiem, bet vienlaikus netiek palielināti valsts uzraudzības pasākumi patieso ienākumu noskaidrošanā, no tautsaimniecības viedokļa rada palielinātu risku ēnu ekonomikas jomā.
Zatlers ir norādījis, ka likums neatvieglo to fizisko personu tiesisko stāvokli, kas jau sākušas maksātnespējas procedūru, bet gluži pretēji - nostāda minētās fiziskās personas nevienlīdzīgā stāvoklī. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 5.punktu parādniekiem, kuru tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesi sākti laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim, tiek piemērotas minētā laika posmā spēkā esošā Maksātnespējas likuma normas un uz tā pamata izdotie normatīvie akti, nevis jaunais maksātnespējas procesa regulējums.