Ziemele: Nevienlīdzības mazināšanai ir jābūt absolūtai valsts prioritātei
 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Brīvība bez efektīva tiesiskuma rāmja ilgtermiņā nenodrošina vienlīdzīgu sabiedrības attīstību, tādējādi pakļaujot valsti dažādiem riskiem un nevienlīdzības mazināšanai ir jābūt absolūtai valsts prioritātei, šodien notikušajā svinīgajā Satversmes tiesas (ST) sēdē sacīja tās priekšsēdētāja Ineta Ziemele.

Viņa uzsvēra, ka ST jau šobrīd ir sniegusi daudz skaidrojumu tiesiskuma jomā, kurā ir veicami valsts attīstībai prioritārie darbi. Ziemele piebilda, ka savlaicīga un efektīva ST atziņu izmantošana politikas procesā liecinātu par nākamā tiesiskuma līmeņa sasniegšanu valstī.

ST priekšsēdētāja arī sacīja, ka pēdējo gadu sociālie procesi rietumu kultūrtelpai piederošajās sabiedrībās norāda uz to, ka tiesiskuma nostiprināšana ir kļuvusi svarīgāka nekā jebkad. Viņa skaidroja, ka tā ir pamatā tam, lai cilvēkos sekmētu uzticēšanos valstij un tās institūcijām.

Savā uzrunā Ziemele arī norādīja, ka "ir interesanti vērot, ka konkrētās sociālās situācijas situācijas izvērtējumam informatīvajā telpā ļoti reti tiek prasīts jurista skatījums. [..] Juristi raduši dzīvot savā, citiem bieži nesaprotamā valodā. Arī Latvijā dialogs ar juristu tik vienkārši nevedas, jo pastāv viedoklis, ka jurists runā vien sev saprotamā valodā un nodarbojas ar tiesību normām, kas darbojas reālajai dzīvei paralēlā pasaulē. Tiesības, kas cita starp ir iekļautas normatīvajos aktos, ir mīkla cilvēkiem, kuri nav juristi, taču demokrātiskā tiesiskā valstī likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības." Attiecīgi ST priekšsēdētāja uzsvēra, ka ļoti bieži tieši tiesa ir tā, kas interpretē to, kas ir iekļauts normatīvajā aktā.

Svinīgajā sēdē piedalījās Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete, kura savā uzrunā pieskārās kopējām tiesiskumam valstī, komentējot plašsaziņas līdzekļos izskanējušajos skandālus, norādot, ka par tiem ir jārunā, jo sabiedrībā ir zudusi uzticība varai un tiesiskumam. Politiķe norādīja, ka to tieši parādīja 13.Saeimas vēlēšanu rezultāti, jo tika ievēlēti vairāk nekā puse jaunu deputātu, ko var traktēt kā protesta balsojumu.

Kalniete arī pauda, ka "lai arī statistiski Latvijas izaugsmes rādītāji ir tik labi kā nekad agrāk, tomēr atsvešinātība starp varu un tautu nemazinās. Gluži otrādi, tā nemitīgi palielinās. Tā gan nav tikai Latvijas problēma, tāda pati tendence vērojama arī citās ES dalībvalstīs. Statistiskā izaugsme neatspoguļo patieso tautas labklājības līmeni, jo bagātība arvien vairāk koncentrējas nelielas sabiedrības grupas rokās." Viņa arī sacīja, ka šī polarizācija "aprij vidusšķiru", kas ir demokrātijas atbildīgākā daļa pilsoniskās sabiedrības pamatu pamats. Latvijā pilsoniskās sabiedrības slānis vēl joprojām ir ļoti plāns.

Kalniete arī pieskārās populismam, norādot, ka kampaņas, kas tiek izvērstas, lai uzspiestu savu "vienīgo pareizo" viedokli, parasti balstās uz noklusējumiem, puspatiesībām un arī meliem. "Spilgts paraugs ir Stambulas konvencijas apkarošana. Neskatoties uz to, ka Latvijā vardarbība ģimenē un pret sievietēm ir izplatīta vairāk, nekā vidēji ES valstīs, Saeima tomēr nav ratificējusi Stambulas konvenciju, kura ir kļuvusi par savdabīga "kultūrkara" priekšmetu. Tomēr es ticu, ka agri vai vēlu tas notiks, jo visas tiesības pasaulē ir iegūtas strīdos, katru jauno tiesību normu vispirms atkarojot tiem, kas tai pretojas," uzsvēra politiķe.

Savu uzrunu Kalniete noslēdza uzsverot, ka nedrīkst aizmirst faktu, ka Latvijas ir ES Austrumu robežvalsts, kurai ir tieša sauszemes robeža ar Krieviju un Baltkrieviju. "Tās ir valstis, kurās valda autokrātiski režīmi. Viens no tiem ir agresīvs, un diemžēl daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo Putina režīma dezinformācijas un manipulāciju telpā," skaidroja politiķe. Viņa piebilda, ka Latvijai dalība ES un NATO ir valsts pastāvēšanas eksistenciāls jautājums.

Jau vēstīts, ka aizvadītajā gadā nedaudz sarucis ST saņemto pieteikumu un ierosināto lietu skaits, bet izskatītajās lietās desmit tiesību normas atzītas par neatbilstošām Satversmei, norādīts ST publicētajā 2018.gada pārskatā par tiesas darbu.

Pērn līdz 9.decembrim tiesā tika reģistrēti 182 pieteikumi, kas ir par 25 mazāk nekā 2017.gadā, kad tiesā tika reģistrēti 207 pieteikumi. Kopumā pērn tiesā tika saņemti 363 pieteikumi un arī tas ir mazāk nekā gadu iepriekš, kad tiesā tika saņemti 390 pieteikumi.

ST pērn ierosināja 23 lietas, salīdzinoši gadu iepriekš tiesā tika ierosinātas 35 lietas. ST sastāvs pērn izskatīja 21 lietu, no kurām spriedumi tika pieņemti 17 lietās, bet četrās lietās tiesvedība tika izbeigta. Spriedumos tika izvērtēta 28 tiesību norma atbilstība Satversmei, ka arī divu ministra izdotu normu tiesiskums. Desmit spriedumos kādā tiesību norma tika atzīta par neatbilstošu Satversmei, kas ir par 11 mazāk nekā 2017.gadā, kad par neatbilstošu Satversmei tika atzīta 21 tiesību norma. Septiņās lietās ST tiesneši izteica atsevišķās domas.

Pērn 13 lieta tika ierosinātas pēc konstitucionālām sūdzībām, savukārt sešas lietas ierosinātas pēc tiesu pietiekumiem. Divos gadījumos ST lietas ierosinātas pēc Saeimas deputātu pieteikuma, bet pa vienai lietai ierosināta pēc Tiesībsarga un pašvaldības domes pieteikumiem.