Lauku ģimenes ārsti nepiekrīt Valsts kontroles pārmetumiem par rehabilitācijas nozīmes nezināšanu

Ir pilnīgi noliedzams, ka ģimenes ārsti nezinātu vai neizprastu rehabilitācijas nozīmi, komentējot Valsts kontroles revīzijās iegūtos secinājumus, sacīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska (ZZS).

Viņa skaidroja, ka visam, ko Valsts kontrole revīzijā "Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?" ir secinājusi, asociācija noteikti piekrist nevar, īpaši, saistībā ar ģimenes ārstiem. Viņa arī minēja, ka secinājums par to, ka ģimenes ārsti nezina vai neizprot rehabilitācijas nozīmi, nav pierādīts ar faktiem.

"Tas, ka medicīniskie valsts rehabilitācijas pakalpojumi praktiski nav pieejami, tas gan ir tiesa. Ģimenes ārsti nevar nosūtīt pacientu uz rehabilitāciju, jo ir ļoti stingri likumdošanas akti un noteiktas diagnozes, ar kurām varētu nosūtīt pacientu uz rehabilitāciju. Nosūtīt pacientu var tikai stacionāra ārsts vai ģimenes ārstam cilvēku nosūtot pie ambulatorā rehabilitologa, kurš tālāk cilvēku sūta uz rehabilitācijas centru," skaidroja Kozlovska.

Laukos šādi ambulatorie rehabilitologi praktiski nav pieejami vai arī vizīti ir ilgi jāgaida, piebilda asociācijas vadītāja. Viņa norādīja, ka ģimenes ārsti labprāt vēlētos, lai, zinot rehabilitācijas nozīmi, viņi varētu paši izvērtēt un nozīmēt pacientu pie rehabilitologa.

"Mums zināšanas un izpratne noteikti ir, bet tas, ka pacientiem šie pakalpojumi nav pieejami, ir smagnējā birokrātiskā sloga dēļ. Tāpat likumdošanas aktos ir iezīmēta "zaļā gaisma" tieši cilvēkiem ar invaliditāti un arodslimniekiem. Savukārt cilvēkus darba spējīgā vecumā mēs normālā kārtā nevaram nekur nosūtīt," norādīja Kozlovska.

Taujāta, kā būtu risināma nepieciešamo speciālistu trūkuma problēma laukos, speciāliste skaidroja, ka vairāk vajadzētu būt speciālistu ar vidējo medicīnisko izglītību, tāpat svarīgi esot ceļa izdevumi. "Laukos rehabilitologs par septiņiem eiro nebrauks 20 kilometrus. Transporta izdevumi arī kādam ir jāapmaksā. Droši vien atbildība būtu jādala ar pašvaldību," uzsvēra speciāliste.

Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide norādīja, ka ar revīziju vēl nav iepazinusies, taču, komentējot revīzijā secināto, ka medicīniskās rehabilitācijas attīstība notikusi tikai "uz papīra", uzsvēra, ka tas nav objektīvs spriedums.

"Ar mums Valsts kontrole nav sazinājusies, līdz ar to tas ir vienpusējs viedoklis. Ar mums Valsts kontrole nav runājusi vai prasījusi mūsu viedokli. Ir jāanalizē, kur ir problēma un kā to risināt. Var publiski kaut ko paziņot, bet labums ir tad, ja atrod problēmas iemeslus un vienojas, kā tos novērst," uzsvēra Veide.

Kā ziņots, Valsts kontroles revīzijā secināts, ka daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas (VM) politikas dokumentos, ir palikuši tikai "uz papīra".

Vērtējot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, Valsts kontrole atklājusi, ka datu trūkums gan par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā, gan par panāktajiem rezultātiem liedz iespēju novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Trūkstot arī skaidrai izpratnei, kā ilgtermiņā būtu jāattīstās rehabilitācijas jomai, kādi ir tās mērķi un prioritātes, faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī, pēc revīzijas par rehabilitācijas pakalpojumu jomu secinājusi Valsts kontrole.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver, ka daudzi šīs jomas attīstības pasākumi, kas atrodami VM politikas dokumentos, ir palikuši "uz papīra". "Kamēr tā ir, cieš pacients, kurš nesaņem nepieciešamo palīdzību. Piemēram, laikā, kad arvien biežāk dzirdam satraukumu par darbaspēka trūkumu, cilvēkiem darbspējīgā vecumā medicīniskā rehabilitācija netiek nodrošināta savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā, lai gan divu gadu laikā darbnespējas gadījumu skaits darbaspējīgiem cilvēkiem pieaudzis par 15%. Nav izpildīts arī neviens uzdevums, lai uzlabotu rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar onkoloģiskajām vai sirds un asinsvadu slimībām," pauž Krūmiņa.

Latvijas veselības aprūpes modelī centrālā persona, kura koordinē pacienta ārstēšanu, ir ģimenes ārsts, tomēr revīzijā secināts, ka VM nav pietiekami stiprinājusi ģimenes ārstu lomu pacienta rehabilitācijā. Tieši ģimenes ārstiem jāspēj savlaicīgi atpazīt invaliditātes riskus un aktīvi jāvirza pacienti rehabilitācijas saņemšanai, tā mazinot invaliditātes iestāšanās risku un efektīvāk izmantojot veselības aprūpes resursus. Ja laikus netiek identificētas pacienta rehabilitācijas vajadzības, pacienti nepieciešamo rehabilitāciju saņem novēloti un tas nozīmē, ka pacienta funkcionēšanas spēju atjaunošanai jāpatērē vairāk resursu. Arī revīzijā aptaujātās ārstniecības iestādes, kas sniedz rehabilitācijas pakalpojumus, ir norādījušas uz ģimenes ārstu nepietiekamo izpratni par rehabilitācijas pakalpojumu nozīmi pacientu veselības stāvokļa uzlabošanā.

Liela nozīme ir arī pacienta līdzdalībai savas veselības uzturēšanā un problēmu risināšanā. Speciālisti Valsts kontroles revidentiem norādījuši, ka pacientu izpratne par rehabilitācijas nozīmi ir nepietiekama, dažkārt cilvēkiem trūkst arī motivācijas aktīvi līdzdarboties savas veselības uzlabošanā. Valsts kontroles ieskatā, tieši ģimenes ārstiem ir jāvada pacienta rehabilitācijas process, palīdzot pacientam sasniegt pozitīvu ārstniecības rezultātu.

Valsts kontrolē norāda, ka rehabilitācijai realitātē ir jākļūst par pilnvērtīgu veselības aprūpes sastāvdaļu. Lai to panāktu, Valsts kontrole VM sniegusi vairākus ieteikumus, kurus ieviešot, tiks stiprināta rehabilitācijas loma ārstniecības procesā, tādējādi nodrošinot kvalitatīvus, efektīvus un pieejamus valsts finansētus rehabilitācijas pakalpojumus.