Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē skatīs grozījumus likumā par ostām.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers Saeimai bija nodevis otrreizējai caurlūkošanai nodotos 27.maijā pieņemtos grozījumus likumā par ostām, paužot vairākus iebildumus pret likuma redakciju.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, galīgajam lasījumam otrreiz caurlūkojot grozījumus likumā par ostām, nolēma, ka ostas ar komercdarbību varēs nodarboties, tikai dibinot meitaskompānijas.
Grozījumi paredz, ka Ostas pārvalde būs tiesīga uz tai valdījumā nodotās valstij vai pašvaldībai piederošās zemes celt ostas darbībai nepieciešamās ēkas kā patstāvīgus īpašuma objektus.
Ostas pārvalde varēs slēgt līgumus ar komercsabiedrībām par to darbību ostā, lai nodrošinātu un pilnveidotu ostas pakalpojumu kompleksu.
Kā ziņots, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS) adresētajā motivācijas rakstā Zatlers lūdza Saeimu izvērtēt grozījumu likumā par ostām 4.panta mērķi un tā sasniegšanai piemērotāko risinājumu.
"Ja minētā likuma norma bija iecerēta ar mērķi nodrošināt Latvijas valstij stratēģisku objektu - ostu - darbību ārkārtējās situācijās vai situācijās, kad komersanti nespēj nodrošināt ostai būtisku funkciju veikšanu, tad es lūdzu likumdevēju precizēt šo normu tādā veidā, lai tā sasniegtu minēto mērķi, neradot iespēju ierobežot tirgus dalībnieku saimniecisko sacensību un mazināt pašu ostu konkurētspēju," savā motivācijas rakstā norādīja Valsts prezidents.
Viņš lūdza arī izvērtēt, vai ostas darbības nodrošināšana ārkārtējās situācijās ir iespējama, piemērojot jau spēkā esošā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantā noteikto - ostas pārvaldes tiesības sniegt pakalpojumus, kas saistīti ar ostas darbību, veicot komercdarbību ar tai piederošas kapitālsabiedrības starpniecību. Tādējādi šādas pakalpojumu sniegšanas kārtības ievērošana neradītu ostām priekšrocības un labvēlīgākus apstākļus uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas un tarifu robežlīmeņu noteikšanas politikas jomās, salīdzinot ar pārējiem komersantiem, kas darbojas ostās.
Valsts prezidents aicināja Saeimu precizēt grozījumu likumā par ostām 2.pantu gan no valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma interešu viedokļa, gan, ievērojot atšķirīgos ostu pārvalžu juridiskos statusus.
Valsts prezidenta motivācijas rakstā norādīts, ka "2010.gada 27.maijā pieņemtā likuma "Grozījumi Likumā par ostām" 2.pants paredz papildināt likuma par ostām 4.panta piekto daļu, nosakot, ka ostas pārvalde ir tiesīga uz tai valdījumā nodotās valstij vai pašvaldībai piederošās zemes, kā arī citu juridisko un fizisko personu zemes (uz kuru tā ir nodibinājusi personālservitūtu) celt ostas darbībai nepieciešamās ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus, kurus zemesgrāmatā reģistrē uz attiecīgās ostas pārvaldes vārda.
Taču īpašuma tiesības var iegūt tikai fiziska vai juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 1.punktu juridiskās personas statuss ir tikai Latvijas Republikai (kā sākotnējai publisko tiesību juridiskajai personai) un atvasinātajām publiskajām personām, kas ostu gadījumā ir vienīgi Rīgas ostas pārvalde, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde."
Valsts prezidents norādīja, ka pārējām ostu pārvaldēm, kuras ir attiecīgo pašvaldību izveidotas iestādes, nevar būt patstāvīgas īpašumtiesības uz nekustamā īpašuma objektiem. Viņš arī secināja, ka kopumā būtu nepieciešama aptveroša ostu pārvalžu statusa izvērtēšana un jau novecojušo ostu darbību regulējošo tiesību normu pārskatīšana, tostarp nostiprinot likumā efektīvu tiesu kontroli pār ostu pārvalžu darbību un pieņemtajiem lēmumiem.