Neeksistējoša stratēģija kavē rehabilitācijas attīstību, secināts revīzijā
Neeksistējoša stratēģija valsts līmenī kavē rehabilitācijas attīstību, revīzijā "Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?" secinājusi Valsts kontrole.
Revidentu ieskatā, faktiski neeksistējoša stratēģija valsts līmenī kavē rehabilitācijas kā pilnvērtīgas un neatņemamas ārstniecības procesa sastāvdaļas attīstību valstī.
"Veselības ministrijas (VM) un atbildīgo institūciju rīcība līdz šim nav bijusi pietiekami sistemātiska un konsekventa, lai panāktu rehabilitācijas jomā plānoto pasākumu, noteikto mērķu un rezultātu sasniegšanu. Revidentu ieskatā VM uzraudzība pār attīstības plānošanas dokumentu īstenošanas gaitu ir vāja, netiek veikts arī īstenotās politikas efektivitātes izvērtējums, lai sekmētu pakalpojumu nodrošināšanu atbilstoši sabiedrības vajadzībām," uzsvērts revīzijā.
Valsts kontrole uzskata, ka VM nav informācijas par faktiski nepieciešamo rehabilitācijas pakalpojumu apjomu, piemēram, par kopējo insulta pacientu skaitu, kuriem būtu nepieciešami stacionāru, dienas stacionāru, ambulatoro ārstniecības iestāžu un mājas aprūpes medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumi.
Lai arī VM bija iecerējusi veikt pasākumus rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības palielināšanai sirds un asinsvadu slimībām un ļaundabīgajiem audzējiem, tomēr šie pasākumi nav īstenoti. Netiek arī veikts sistēmisks rehabilitācijas procesa kvalitātes izvērtējums, to pilnībā atstājot katras atsevišķas ārstniecības iestādes ziņā.
Gan revīzijā piesaistītais eksperts, gan aptaujātās ārstniecības iestādes ir norādījušas uz vienotu rehabilitācijas novērtēšanas instrumentu un dokumentācijas neesamību, kā rezultātā rehabilitācijas procesā konstatētās pacienta vajadzības un izvirzītie mērķi pēc būtības netiek analizēti.
"Nav iespējams novērtēt arī pacienta rehabilitācijas procesā sasniegtās funkcionēšanas izmaiņas un salīdzināt tās ar ilgtermiņā sasniedzamajiem mērķiem. Tādējādi netiek veicināta pacienta motivācija un izpratne par aktīvas līdzdalības nepieciešamību rehabilitācijas procesā, kas kavē labāku rehabilitācijas rezultātu sasniegšanu," atzina Valsts kontrolē.
Revidenti arī secināja, ka medicīniskās rehabilitācijas process valsts līmenī faktiski ir palicis bez uzraudzības, jo kopumā valstī nav skaidra, uz pierādījumiem balstīta redzējuma par sniegto medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti noteikto individuālo medicīniskās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai, ko ietekmē datu apkopošanas stratēģijas trūkums, līdz ar to valstī nav redzējuma par sniegto medicīnisko rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti, kas ir viens no ministrijas definētajiem kvalitātes rādītāju raksturlielumiem.
Jau ziņots, ka daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas (VM) politikas dokumentos, ir palikuši tikai "uz papīra", secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā "Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?".
Vērtējot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, Valsts kontrole atklājusi, ka datu trūkums gan par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā, gan par panāktajiem rezultātiem liedz iespēju novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Trūkstot arī skaidrai izpratnei, kā ilgtermiņā būtu jāattīstās rehabilitācijas jomai, kādi ir tās mērķi un prioritātes, faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī, pēc revīzijas par rehabilitācijas pakalpojumu jomu secinājusi Valsts kontrole.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver, ka daudzi šīs jomas attīstības pasākumi, kas atrodami VM politikas dokumentos, ir palikuši "uz papīra". "Kamēr tā ir, cieš pacients, kurš nesaņem nepieciešamo palīdzību. Piemēram, laikā, kad arvien biežāk dzirdam satraukumu par darbaspēka trūkumu, cilvēkiem darbspējīgā vecumā medicīniskā rehabilitācija netiek nodrošināta savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā, lai gan divu gadu laikā darbnespējas gadījumu skaits darbaspējīgiem cilvēkiem pieaudzis par 15%. Nav izpildīts arī neviens uzdevums, lai uzlabotu rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar onkoloģiskajām vai sirds un asinsvadu slimībām," pauž Krūmiņa.