Līdz pusnaktij ieilgusī sadziedāšanās sestdien Mežaparka Lielajā estrādē pēc noslēguma koncerta un dejotāju izturība vakar Daugavas stadionā vairāk nekā 30 grādu karstumā bija spilgts apliecinājums 10. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku panākumiem, ko pirms nedēļas jau prognozēja maestro Raimonds Pauls.
Viņš teica, ka 10. svētki būs vislabākie to 50 gadu pastāvēšanas vēsturē, tagad komponists, kurš ir arī šo svētku mākslinieciskās padomes vadītājs, tos novērtē kā ļoti labus.
Tautas deju kolektīvu koncerts Deja kāpj debesīs, kas vakar bija svētku izskaņas pasākums, bija emocionāls, atzīst svētku apmeklētāji. Arī to mākslinieciskā vadītāja Baiba Šteina, lūgta novērtēt svētkus desmit ballu sistēmā, liek maksimālo vērtējumu.
"Tik godprātīgi strādāt, cītīgi mēģināt, tā ir māksla. Koncertā bija dažādu rakstu bagātība, emocionālas ornamentālās dejas ar tautas folkloras elementiem, piemēram, pērkoņkrustu vai Ūsiņa zīmi, tajā pašā laikā līdzās izdejoja arī bērnu rotaļu dejas ar sižetiskiem elementiem. Šogad laukumā galvenais bija deja, un no visas sirds varu teikt, atšķirībā no citiem gadiem deja bija valdniece pār laukumu," uzsver deju lielkoncerta virsvadītāja B. Šteina.
Viņa vēlas pateikties ikvienam dejotājam, kolektīva vadītājam un palīgam, kas bija iesaistīti koncerta sagatavošanā. "It īpaši liels paldies izturīgajiem bērniem, jo karstajā laikā dejot bija grūti. Mēs esam pieraduši pie lietus, jo visiem ir lietusmēteļi, lietussargi, taču pie saules neesam pieraduši," apgalvo mākslinieciskā vadītāja.
Uzslavē visus
Noslēguma koru koncerta mākslinieciskais vadītājs Arvīds Platpers, kurš uzņēmās arī sadziedāšanās vadīšanu sestdien pēc koncerta Mežaparkā, atzīst, ka svētki ir izdevušies. "Bērniem šī programma iet pie sirds. To dzied ar prieku, lai arī iepriekš ir bijušas negulētas naktis. Taču kopumā repertuārs bija samērā grūts. It īpaši piekto devīto klašu un meiteņu koriem dziesma Princeses skrien visātrāk. Apjomīgs darbs, ko dziedātāji apmēram divus gadus mācījās, bija Tālavas taurētājs. Īpaši vēlos izcelt jaunos dziedātājus – Paulu un Miku Dukurus, Juri Jopi, arī Aishu un Kažu," komentē A. Platpers.
Svētku rīkotāja Agra Bērziņa uzsver, ka šogad ir izdevies sasniegt visus mērķus, lai dalībnieki un skatītāji būtu gandarīti. "Kopumā tas, ko gribējām sasniegt, ir izdevies. Visas svētku programmas noritēja veiksmīgi. Ceru, ka ikviens dalībnieks, skolotāji, kas ieguldīja milzīgu darbu, arī skatītāji ir apmierināti," piebilst svētku izpilddirektore A. Bērziņa.
Dzesē ar ūdeni
Lai mazinātu karstumu, ugunsdzēsēji jau no piektdienas Mežaparka Lielās estrādes asfalta segumu skaloja ar ūdeni. Sestdien un svētdien to darīja arī Daugavas stadionā, kur bez seguma nolaistīšanas ar ūdeni speciāli izveidoja strūklakas, lai dalībnieki varētu atdzesēties. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Laura Bundule Neatkarīgajai pastāstīja, ka šogad svētkos ir bijušas līdzīgas traumas kā citus gadus. "Visintensīvākā diena mediķiem bija piektdiena, kad pēc palīdzības vērsās apmēram 1800 svētku dalībnieku, taču tas nenozīmē, ka visos gadījumos bija nepieciešama hospitalizēšana. Lielākoties bija sadzīviskas traumas – tulznas, kāju mežģījumi, nobrāzumi. Bija arī pāris hospitalizācijas gadījumi, kad uz slimnīcu nogādāja dalībniekus ar apendicītu vai angīnu."
Pamanīti starptautiski
Aizvadītajā nedēļā dziesmu un deju svētku laikā Rīgā bija ieradušies vairāki žurnālisti no Igaunijas, Vācijas, Francijas un Izraēlas. "Septembrī Izraēlā iznāks tūrisma žurnāls par Rīgu un Latviju. Tajā liela daļa publikāciju būs par skolēnu un arī vispārējo latviešu dziesmu un deju svētkiem. Šajās dienās esam patīkami pārsteigti par redzēto, jo kaut ko tādu, kad vienlaikus vairāki tūkstoši bērnu un jauniešu dzied un dejo, mēs nebijām redzējuši," Neatkarīgajai stāsta žurnāla Metropolis galvenais redaktors Jadins Romans.
Šogad pirmo reizi jauniešu dziesmu svētki ir iekļauti arī ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) kalendārā, tādējādi svētkiem piešķirot īpašu uzmanību.
Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku 50. gadadienā svētku dalībniekiem un viesiem apsveikuma vārdus atsūtījusi UNESCO ģenerāldirektore Irina Bokova. Viņa norāda, ka šie svētki ir unikāls kultūras notikums, kas kopš 1960. gada uzplaucis, piesaistot desmitiem tūkstošus jaunu dziedātāju, dejotāju un muzicētāju, kā arī arvien jaunus un aizrautības pilnus klausītājus un skatītājus.