Teju piektdaļai Latvijas mājsaimniecību mājoklī nav vannas vai dušas

Pagājušajā gadā 19,6% Latvijas mājsaimniecību mājoklī nebija atsevišķas vannas istabas vai dušas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopojums par materiālo nenodrošinātību Latvijā.

Salīdzinot ar 2008.gadu, šādu mājsaimniecību skaits ir nedaudz samazinājies, jo 2008.gadā šādu mājsaimniecību skaits bija 20,2%.

Tāpat lielai daļai mājokļu nav tualetes ar ūdens novadu. 2008.gadā tualetes ar ūdens novadu nebija 16,7% mājsaimniecību, bet 2009.gadā to skaits bija pieaudzis jau līdz 17,2%.

Ceturtdaļai mājsaimniecību mājoklī problēmas sagādā tekošs jumts, mitrums sienās, griestos, mājas pamatos, trupe logu rāmjos vai grīdās. Ar šādām problēmām pērn cīnījās 25,5% mājsaimniecību, bet 2008.gadā - 25,9%.

Pārāk maz dienas gaismas 2009.gadā bija 11,4% mājokļu, bet 2008.gadā - 12,1%.

CSP norāda, ka vissliktākie mājokļa apstākļi ir Latgales un Vidzemes mājsaimniecībām, vislabvēlīgākie mājokļa apstākļi ir Rīgā un Pierīgā, jo šajos reģionos vismazāk mājsaimniecību norāda uz kādu no mājokļa problēmām.

Rīgā ir visvairāk mājsaimniecību, kas ir norādījušas, ka to mājokļos ir maz dienas gaismas, pārāk tumšs. Savukārt uz šo problēmu vismazāk ir norādījušas mājsaimniecības Zemgalē.

2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, arvien mazāk uz mājokļa problēmām norāda Rīgas mājsaimniecības. Savukārt neapmierinātākas ar sava mājokļa apstākļiem ir kļuvušas Vidzemes mājsaimniecības. Šajā reģionā ir palielinājies mājsaimniecību īpatsvars, kas norāda uz tekošu jumtu, mitrām sienām, griestiem, grīdām vai mājas pamatiem, kā arī trupi logu rāmjos, grīdās. Ja 2008.gadā uz šo problēmu norādīja 34,7% Vidzemes mājsaimniecību, tad 2009.gadā jau 38,9% mājsaimniecību.

Visnotaļ lielai mājsaimniecību daļai jeb 39,9% ir vismaz viena no iepriekš minētajām problēmām saistībā ar mājokli. 2008.gadā uz mājokļa apstākļu problēmām norādīja 40,2% mājsaimniecību.

Latvijā

Vācijas interneta tirdzniecības uzņēmums "Zalando" trešdien paziņoja, ka grasās iegādāties konkurentu "About You" par 1,1 miljardu eiro, lai radītu Eiropas platformu, kas spētu labāk konkurēt ar Ķīnas interneta tirdzniecības milžiem.