"KPV LV" pārdod atbalstu Kariņa valdībai

Ar lielu ticamību šorīt varētu tikt pielikts punkts gandrīz trīs mēnešus ilgušajam jaunās valdības veidošanas maratonam. Vienošanās ar KPV LV gan var maksāt vienu amatu Nacionālajai apvienībai un opozīcijā atstātajai Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS).

Ceturtdien, lai izstrādātu jaunu, Alda Gobzema kandidatūru uz iekšlietu ministra amatu aizstājošu, piedāvājumu, pulcējās KPV LV frakcija, kas pēc divu stundu sarunām izstrādāja sarakstu ar piecām prasībām, kuru izpilde noteiktu tālāko partijas rīcību balsojumā par jaunās valdības apstiprināšanu Saeimā.

KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs nevēlējās atklāt prasību saturu, taču ir kļuvis zināms, ka organizācija nevēlas jaunu ministru amatu izveidošanu, bet vēlas Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja amatu, kurš pašlaik uzticēts ZZS pārstāvošajam Jānim Dūklavam. KPV LV, kurai tās iekārotais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amats tā arī netika piedāvāts, vēlas arī dalību administratīvi teritoriālās reformas izstrādē un pagaidām neidentificētos jautājumos uz veto tiesību privilēģiju. KPV LV arī atklājusi, ka ir gatava strādāt tikai valdībā, kuru vada Jaunās Vienotības kandidāts premjerministra amatam Krišjānis Kariņš.

Neoficiāla informācija liecina, ka iekšlietu ministra amatā, kurā virzot partneriem nepieņemamo Aldi Gobzemu, KPV LV sabremzēja valdības veidošanu, organizācija vēlas redzēt Sandi Ģirģenu.

Pēc tam, kad A. Zakatistovs ar šīm prasībām bija iepazīstinājis valdības kodolu veidojošo partiju Jaunā Vienotība, Nacionālā apvienība, Attīstībai/Par! un Jaunā konservatīvā partija pārstāvjus, K. Kariņš pauda, ka viņa skatījumā KPV LV prasības nav nepārvarams šķērslis valdības izveidošanai. Taču, respektējot pārējās valdības kodola partijas, viņš tām devis laiku pārdomām līdz šodienas pulksten 10.00. Ja no visām partijām tiks saņemta apstiprinoša atbilde, viņš vērsīšoties pie Valsts prezidenta un lūgs sevi nominēt premjerministra amatam.

K. Kariņa piedāvātais pārdomu periods nebija nepieciešams Jaunajai konservatīvajai partijai, kuras līderis Jānis Bordāns uzreiz pauda atbalstu KPV LV prasībām un K. Kariņam kā valdības vadītājam. J. Bordāns norādīja, ka katra partija valdības veidošanas procesā devusi pietiekami lielu ieguldījumu un atkāpusies no dažām savām prasībām, lai varētu izveidot kvalitatīvu Ministru kabinetu.

Arī Attīstībai/Par! līderim Jurim Pūcem nebija iebildumu KPV LV prasību apmierināšanai, taču viņš atgādināja, ka partijā valda demokrātija un tādēļ tas tikšot apspriests detalizētāk. Politiķis gan prognozēja, ka arī partijas biedriem nebūs iebildumu.

Ja atbrīvot opozīcijā atstāto ZZS no viena Saeimas komisijas priekšsēdētāja amata koalīcijai lielas pūles nesagādās, tad par Nacionālo apvienību pārstāvošajam Imantam Parādniekam paredzēto speciālo lietu ministra demogrāfijas jautājumos amata neizveidošanu partneru vidū varētu veidoties asākas diskusijas. Taču Nacionālās apvienības valdes loceklis Gaidis Bērziņš, kurš piedalījās sarunās, vismaz publiski neapmierinātību neizrādīja. Vien uzsvēra, ka Nacionālajai apvienībai ir svarīgi, lai jaunās valdības prioritāšu sarakstā noteikti būtu demogrāfiskie jautājumi.

Bez iebildumiem KPV LV prasībām piekrita arī Jauno Vienotību veidojošās partijas, par ko pēc organizācijas valdes sēdes ar prieku paziņoja K. Kariņš. Viņš gan atteicās atklāt viņa potenciālās valdības ministru sarakstu. Tam viņš būšot gatavs, ja šodien visas partijas paudīs atbalstu KPV LV piedāvājumam.