Saeima pirmdien plānojusi atkal ķerties klāt Farmācijas likuma grozījumiem, taču nu jau atkal pie jauna varianta.
Vēl pirms neilga laika Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma likuma visasāk diskutēto jautājumu par aptieku īpašumtiesībām vismaz uz diviem gadiem atstāt pašreizējā redakcijā, un tad stātos spēkā norma, ka aptiekas var piederēt tikai farmaceitiem, bet tagad ir jauna ideja – pusei aptieku uzņēmumu valdes locekļiem vai īpašniekiem ir jābūt sertificētiem farmaceitiem. Daļa farmācijas biznesa spēlētāju to sauc par kompromisu, bet citi – par deklaratīvu un fiktīvu normu.
Jauna ideja
Vispārēja tipa aptiekas varēs atvērt arī kapitālsabiedrību veidā, kurās ne mazāk par 50% kapitāla daļu vai akciju pieder farmaceitam vai arī kapitālsabiedrības valdē ne mazāk par pusi valdes locekļu ir sertificēti farmaceiti. Ja aptieka pieder pašvaldībai vai personai, kas nav farmaceits, būs jāslēdz darba līgums ar sertificētu farmaceitu. Šo ideju pirmdien gatavojas apspriest Saeimas komisijās. Kā zināms, pirmdien ir sasaukta ārkārtas sēde, taču, kā noskaidroja Neatkarīgā, plenārsēdē aptieku jautājums netiks skatīts, jo komisijas nav pabeigušas pie tā darbu.
Farmācijas likums nonācis krustugunīs, un farmācijas jomas spēlētāji sadalījušies divās pretējās pusēs. Pašlaik Farmācijas likums vēl nav grozīts un paredz, ka no nākamā gada aptieku īpašnieki drīkstēs būt tikai farmaceiti.
Labs kompromiss
Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe šo jauno vienošanos sauc par "Zālamana lēmumu". Ja spēkā atstātu paredzētos ierobežojumus, tad vispirms tiktu likvidēti vairāki simti aptieku un zustu dzinējspēks – konkurence. Par kompromisu šādu lēmumu sauc arī Aptieku īpašnieku asociācijas prezidents Tālis Talents: "Vienmēr esam iestājušies par to, ka aptiekas var piederēt arī komersantiem. Taču šādi farmaceitiem būs iespēja ietekmēt aptieku darbības virzienu un lēmumus."
Tikai fikcija
Latvijas Farmaceitu biedrība, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība un citas gan neatbalsta plānotos grozījumus: farmaceita profesionālā brīvība un ekonomiskā neatkarība var būt, tikai garantējot normu, ka aptieka var piederēt vienīgi farmaceitam. Prasība par farmaceita līdzdalību valdes locekļa statusā uzskatāma par deklaratīvu, tā būs fiktīva vai nerealizējama, kā arī prasīs papildu resursus no valsts, lai to kontrolētu. Vecajā Eiropā 84% aptieku pieder farmaceitiem, norāda farmaceite Sigita Čulkstena, un valstis dara visu, lai nodrošinātu farmaceita neatkarību profesionālo lēmumu pieņemšanā un pasargātu iedzīvotājus no pārlieku liela zāļu patēriņa. "Bet mēs ignorējam vertikālo un horizontālo integrāciju medicīnā. Tas nozīmē, ka visi nozares posmi pieder vieniem īpašniekiem, izplešot ietekmi katrā līmenī," saka farmaceite.
***
VIEDOKĻI
Sigita ČULKSTENA, farmaceite:
– Sertificēta farmaceita līdzdalība kapitālsabiedrībā līdzīpašnieka vai valdes locekļa statusā uzskatāma par deklaratīvu, tā būs fiktīva vai nerealizējama, kā arī prasīs resursus no valsts, lai kontrolētu. Valdes locekļus var piesaistīt, bet var arī nepiesaistīt lēmumu pieņemšanā vai arī nepaklausīgos atbrīvot, akciju sabiedrībā obligāta institūcija ir padome, kas ir virs valdes. Vislielākā utopija ir – farmaceits varētu būt lielas aptieku ķēdes līdzīpašnieks, bet tas viņu pat neinteresē, jo farmaceits vienīgi vēlas veikt savu praksi savā aptiekā. Tātad šāda farmaceitu pārstāvība aptieku tīklos ir jau iepriekš paredzama fikcija, tā nodrošināt farmaceita profesionālo neatkarību nav iespējams.
Inga ZEMDEGA-GRĀPE, Euroaptiekas valdes locekle:
– Atbalstām Saeimas komisijas piedāvāto likuma grozījumu variantu – tas ir optimāls risinājums Latvijas farmācijas tirgus sakārtošanai. Attīstīs veselīgu konkurenci farmācijas tirgū, atbalstīs uzņēmējdarbību un stiprinās farmaceita klātbūtni uzņēmuma lēmumu pieņemšanā. Sadrumstalojot aptiekas, kas tiktu izdarīts, ja likumā atstātu pašreizējo normu, ka no nākamā gada tikai farmaceits var būt aptiekas īpašnieks, pastiprinātos nevienlīdzība un vājinātos aptieku iespēja ietekmēt cenu un zāļu iegādes nosacījumus.