Noskaidro, kuros datumos šogad Latvijā varēs vērot Mēness aptumsumu
2019. gadā Latvijas debesīs būs iespējams novērot divus Mēness aptumsumus, liecina Latvijas Universitātes mājaslapā publicētā informācija.
Latvijas Astronomijas biedrība informē, ka nozīmīgākais notikums būs pilns Mēness aptumsums, kas visā Latvijā būs redzams 21. janvāra rīta stundās. Savukārt naktī no 16. uz 17. jūliju būs novērojams daļējs Mēness aptumsums, kura maksimālās fāzes brīdī vairāk nekā puse Mēness diska atradīsies Zemes ēnā.
Pilns Mēness aptumsums 21. janvāra rīta stundās būs redzams Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Atlantijas okeānā, Eiropā un Āfrikas rietumos. Latvijā būs iespējams novērot aptumsuma lielāko daļu. Tā daļējā fāze sāksies plkst. 5.34, pilnā fāze - plkst. 6.41, bet aptumsuma maksimālā fāze būs plkst. 7.12. Aptumsuma pilnā fāze beigsies plkst. 7.43, daļējā fāze beigsies plkst. 8.51, Mēness Rīgā rietēs plkst. 8.55, bet plkst. 8.42 jau būs uzlēkusi Saule, tādēļ jāņem vērā, ka aptumsuma beigās labvēlīgos laika apstākļos debesis būs gaišas, bet Mēness atradīsies zemu pie horizonta. Šis Mēness aptumsums novērotājiem Latvijā būs gana nozīmīgs, jo līdz nākamajai reizei, kad Latvijā varēs novērot pilnu Mēness aptumsumu, būs jāgaida vairāk nekā seši gadi - līdz 2025. gada 7. septembrim.
Daļējs Mēness aptumsums naktī no 16. uz 17. jūliju būs novērojams Eiropā, Āfrikā, Āzijā, Dienvidamerikā, Austrālijā, Atlantijas un Indijas okeānā. Latvijā aptumsuma daļējā fāze būs redzama no plkst. 23.02 līdz plkst. 2.00, bet aptumsuma maksimālā fāze būs plkst. 0.31. Arī šī aptumsuma datumu ir vērts iegaumēt, jo nākamā reize, kad Latvijā varēs novērot daļēju Mēness aptumsumu, būs pēc vairāk nekā četriem gadiem - 2023. gada 28. oktobrī.
Bez abiem Mēness aptumsumiem citviet pasaulē vēl būs novērojami trīs Saules aptumsumi - viens daļējs (6. janvārī), viens pilns (2. jūlijā) un viens gredzenveida (26. decembrī). No šiem aptumsumiem saistošākais būs pilns Saules aptumsums, kuru varēs novērot Klusajā okeānā, Čīlē un Argentīnā. Latvijā gan neviens Saules aptumsums 2019. gadā nebūs novērojams.
Merkura pāriešana Saules diskam jeb tranzīts, kas ir salīdzinoši reta parādība, būs redzams 11. novembrī no plkst. 14:35, tomēr Latvijā būs novērojama tikai tranzīta trešā daļa, jo Rīgā Saule rietēs vienu stundu
un četrdesmit četras minūtes pēc tranzīta sākuma, kad Merkurs vēl tikai tuvosies Saules diska vidum. Nākamais Merkura tranzīts būs novērojams 2039. gada 7. novembrī.
2019. gadā būs novērojamas visas spožās Saules sistēmas planētas. Merkurs būs redzams vakaros februāra beigās un marta sākumā, bet ap augusta vidu, novembra beigās un decembra sākumā tas būs novērojams rīta stundās. Venera janvārī un februārī būs redzama rītos, bet decembrī to varēs novērot vakaros. Marss no gada sākuma līdz maija vidum būs redzams nakts pirmajā pusē, no maija vidus līdz jūnija beigām - vakaros, bet no novembra līdz gada beigām - rītos. Jupiters janvārī un februārī būs novērojams rītos, martā un aprīlī - nakts otrajā pusē, maijā un jūnijā - gandrīz visu nakti, jūlijā - nakts pirmajā pusē, bet no augustā līdz novembrim - vakaros. Saturns no februāra līdz aprīlim būs novērojams
rīta stundās, maijā - nakts otrajā pusē, jūnijā un jūlijā - gandrīz visu nakti, no augusta līdz decembra vidum - nakts pirmajā pusē un vakaros.
2019. gadā noteikti ir vērts pievērst uzmanību arī krītošajām zvaigznēm. Trīs interesantāko meteoru plūsmu - Kvadrantīdu, Perseīdu un Geminīdu - aktivitātes maksimums gaidāms attiecīgi 4. janvāra rīta stundās, 13. augustā un 14. decembrī.
Avots: LU publikācija