Jaungada uzrunās bur labklājīgu nākotni

 
©Mārtiņs Zilgalvis/ F64 Photo Agency

Latvija aizvadītajā gadā spērusi pārliecinošus soļus ceļā uz pārticīgu sabiedrību un jau tuvojas Eiropas Savienības vidējam dzīveslīmenim. Šāds vēstījums bija saklausāms Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska uzrunās, sagaidot 2019. gadu.

«Tieši pirms gada es sacīju, ka mūs gaida izcils gads, un šodien ar pārliecību saku, ka nekļūdījos: statistikas skaitļi liecina, ka Latvija strauji aug - mēs vairāk ražojam un eksportējam, mēs vairāk nopelnām un vairāk tērējam, mēs tuvojamies savam mērķim - Eiropas Savienības vidējam dzīveslīmenim,» pauda premjerministrs.

Tiesa, premjera piesauktie statistikas dati liecina arī to, ka ES līmeni jau sasniegusi Rīga, bet pārējās lielās pilsētas un reģioni krietni atpaliek. Piemēram, ja Rīgas kopprodukts uz vienu iedzīvotāju sasniedz 20,5 tūkstošus eiro, tad Valmierā, kas ir otra turīgākā pilsēta valstī, tas ir tikai 14,9 tūkstoši eiro uz vienu valmierieti, savukārt visā Vidzemē vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju ir tikai astoņi tūkstoši eiro.

M. Kučinskis savā uzrunā gan neslēpa šīs nianses, vien ietērpa tās saudzīgākā formā. «Atzīstu arī, ka turpat līdzās vairojas izaugsmes ēna - nevienlīdzība. Spožie statistikas dati nekādi nespēj iepriecināt tos, kuri savu katra mēneša budžetu mēra vien dažos simtos eiro. Tomēr Latvijas budžeta iespējas ir tādas, kādas tās ir, jo iespējas palielināt minimālo algu, pensijas un pabalstus dos tikai Latvijas ekonomikas izaugsme; cita ceļa brīvai valstij nav! Mums jau reizēm ļoti gribas ticēt absurdiem solījumiem, tomēr budžeta skaitļus piemānīt nevar,» skaidro M. Kučinskis. Viņš arī uzslavēja nu jau aizejošo valdību, kas spērusi pirmos soļus nevienlīdzības mazināšanai, paaugstinot minimālo algu un ieviešot progresīvo ienākumu nodokli. Turklāt paša vadītā valdība esot likusi pietiekami stingrus pamatus reformām, lai tās attīstītos un sniegtu vēlamos augļus.

M. Kučinska uzrunā varēja saklausīt arī atbalsis no viņa kādreizējā partijas biedra Andra Šķēles nu jau hrestomātiskās Vecgada vakara runas, kurā, aicinot mazgāt zobus un gludināt bikses, A. Šķēle skaidroja, cik lielā mērā valsts labklājība ir atkarīga no katra indivīda mazajiem darbiņiem un attieksmes ne tikai pret līdzcilvēkiem, bet arī sevi.

«[..] mums ir svarīgi arī redzēt un saprast citam citu - pasniegt roku kādam, kurš nespēj iekāpt vilcienā; palīdzēt kādam, kurš veikalā nevar saskaitīt mazas naudiņas savā saujā; piebremzēt arī pie zaļās gaismas krustojumā, ja kāds vēl nav paguvis pāriet ielu; vai neatraidīt svešinieku, kam vajag parādīt ceļu,» mudināja M. Kučinskis.

Savukārt R. Vējonis, garāmejot pieskaroties augošajai labklājībai, savu uzrunu Latvijas tautai būvēja ap nule nosvinētajiem valsts simtgades svētkiem. «Aizvadītais gads vienmēr paliks mūsu atmiņā kā Latvijas valsts simtgades gads. Gads, kurā mēs paši sevi ieraudzījām no jauna. Cik Latvija ir liela un stipra. Aizvadot Latvijas pirmo gadsimtu, esam izvērtējuši padarīto un raugāmies nākotnē ar jaunām cerībām un lielu darbasparu,» pauda prezidents.

R. Vējonis ir pārliecināts, ka aizvadītajos 100 gados Latvijas tauta ļoti daudz sasniegusi, un tas pamanīts arī aiz mūsu valsts robežām, par ko liecinājuši arī Latviju apmeklējušie ārvalstu līderi.

«Mēs ieraudzījām, cik lieli esam izauguši, un to saskatīja arī pārējā pasaule. Mūs apsveikt ieradās karaļnami un daudzu valstu vadītāji. Viņi bija patiesi priecīgi par mūsu sasniegto, par mūsu zemes skaistumu un mūsu tautas spēku,» pauda prezidents, norādot, ka mēs paši pārlieku labi zinām savu zemi, lai nereti aiz nepatīkamām sadzīves problēmām nepamanītu to labo, kas jau sasniegts.