Baznīca ir sniegusi atbalstu pedofilijā apsūdzētajam vikāram Agrim Pāvilam Lēvaldam, jo ir jārēķinās ar iespēju, kas viņš nav vainīgs, šādu viedokli masu medijiem izplatītā paziņojumā pauž Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags.
"Šajās dienās plašsaziņas līdzekļos izskanēja ziņa, ka noziegumos pret bērniem apsūdzētais vikārs Lēvalds līdz tiesai ir atbrīvots no ieslodzījuma pret drošības naudu, ko par viņu iemaksājuši kolēģi, kas ir pārliecināti par viņa nevainīgumu. Viss ir noticis, ievērojot likumus, un tomēr... Riebums un dusmas pret pedofilijas noziegumiem pamatoti ir tik liels, ka cilvēku uztverē šis tiesas lēmums pārsniedz juridiskas procedūras robežas. Tas daudzus - tāpat kā mani - konfrontēja ar vajadzību izprast savu nostāju emocionāli pretrunīgā situācijā," saka Vanags.
Mēģinot to formulēt, Vanagam būtiski šķiet divi principi. Viņš uzsver, ka vispirms ir pilnīgi nepieciešami, lai noziegumam sekotu taisnīga tiesa. Otrkārt, ne mazāk svarīgi ir apzināties, par ko kļūst paši cilvēki, sastopoties ar ļaunumu.
"Interneta komentāros ir lasāmi dažādi ierosinājumi, ko vajadzētu darīt. Nošaut, kastrēt, pakārt aiz kājas, kakla vai citām ķermeņa daļām. Nevis notiesātu noziedznieku, bet konkrētu cilvēku, Lēvaldu, uz kuru mediji ir norādījuši ar pirkstu un likuši sabiedriskajai domai jau pirms tiesas nonākt pie sprieduma: pedofils. Dusmas un riebums pret pedofiliju ir saprotams un pilnīgi pamatots. Taču, kad tās vērš pret konkrētu cilvēku, ir jābūt pilnīgai skaidrībai, ka viņš tiešām ir vainīgs. Vai Agra Lēvalda gadījumā viss jau ir pilnīgi skaidrs? Vienmēr būs kādi, kam pietiek ar avīžu ziņu, lai kastrētu, pakārtu vai nošautu," uzskata arhibīskaps.
Viņš pauž cerību, ka vairāk ir cilvēku, kas tiešām vēlas iedziļināties un izprast. "Tādēļ pat ne Lēvalda, bet mūsu visu tiesiskuma apziņas dēļ es šeit uzņemos nepopulāro misiju atgādināt to, kas līdz šim nav ņemts vērā. Pirms tiesas sprieduma ir jārēķinās nevis tikai ar hipotēzi, bet ar reālu iespēju, ka Lēvalds nav vainīgs. Manuprāt, ir nepieļaujami jau tagad izturēties pret viņu kā pret noziedznieku. To pašlaik dara mediji un liela daļa sabiedrības. Protams, no tāda skatupunkta atbrīvošana pret drošības naudu izskatās baismīgi. Bet ja nu Lēvalds tiešām nav vainīgs, ko tad? Kā tad izskatās patlaban notiekošais?" vaicā Vanags.
Arhibīskaps jautā, vai taisnīgas tiesas iespēju palielina tas, kā izmeklēšana ir attēlota plašsaziņas līdzekļos, vēl pat pirms apsūdzības uzrādīšanas nosaucot vārdus un publicējot fotogrāfijas. "Nekādā gadījumā. Uz sakāpinātas sabiedriskās domas fona tiesnešiem un piesēdētājiem būs grūtāk spriest objektīvi. Vai tas dod kaut ko labu sabiedrībai? Drīzāk pretēji. Ja tiesa atzīs Lēvaldu par nevainīgu, vai cilvēki uzreiz manīs savu jau iepriekš pieņemto spriedumu? Noteikti ne, un tas vairos sajūtu, ka virs zemes nav taisnības un ka Latvijā panākt taisnu tiesu nav iespējams. Beidzot, ja Lēvalds izrādīsies nevainīgs un tiks attaisnots, kā viņam būs iespējams atgriezties dzīvē? Vai tiesas spriešana pirms tiesas publiskajā telpā, iesaistot tajā sabiedrību, dara arī ko citu, kā tikai stimulē masu asinskāri? Protams, ir ērtāk sev šos jautājumus neuzdot, un tomēr tos uzdot vajag," uzskata Vanags.
Cilvēki arhibīskapam ir jautājuši, kādēļ Lēvalds nevarēja līdz tiesai palikt cietumā. No mācītājiem, kuri vāca līdzekļus drošības naudai, arhibīskaps uzzinājis, ka Lēvalds cietumā līdz tiesai varētu nenodzīvot. "Viņš sirgst ar smagu cukura diabētu, un cietumā viņam neesot nodrošināts cukurslimniekiem nepieciešamais. Tādēļ viņa veselība un dzīvība bijusi apdraudēta. Viņam esot pat nācies ilgstoši atrasties bezsamaņas stāvoklī. Daži teiks, ka tā viņam arī vajag. Bet atkal - ja nu Lēvalds nav vainīgs, ko tad?" taujā Vanags.
Pēc Vanaga nostājas, jebkurā gadījumā nomērdēt cilvēku cietumā pirms tiesas arī nebūtu pareizi. Iemaksājot drošības naudu, kolēģi, kas Lēvaldu ilgi pazīst un ir pārliecināti par viņa nevainību, darīja pēc savas saprašanas pareizāko. Viņu solis visvairāk kaitē tieši baznīcas publiskajam tēlam, kas ticīgajiem, protams, ir sāpīgi. Taču viņu motīvus var saprast un respektēt. "Cilvēki ir arī jautājuši, vai drošības naudai nav lietoti līdzekļi no viņu ziedojumiem. Vaicājot par to, esmu saņēmis atbildes, ka ne. Nauda nav arī iztērēta vai izdota, bet atgriezīsies pie iemaksātājiem, kad apsūdzētais ieradīsies tiesā," skaidro arhibīskaps.
Vanags uzsver, ka drošības naudas iemaksāšanu nevajag pārprast. "Kaut kur dzirdētais, ļoti primitīvais kopsavilkums - "baznīca izpirka pedofīlu no soda" - ir nepatiess visos tā apgalvojumos. Ne drošības naudas devēji, ne baznīca kopumā nemēģina kavēt izmeklēšanu. Tiesa būs, un es ceru, ka tā būs taisnīga. Lēvalds un pārējie tiks tiesāti, un es ceru, ka katrs vainīgais noziedznieks saņems sodu atbilstoši nodarījumiem. Es arī ceru, ka neviens necietīs nevainīgs. Cilvēku ir viegli nolinčot pūlī, sevišķi, ja uz to profesionāli iedvesmo. Grūti ir spriest profesionālu un taisnīgu tiesu," uzsver Vanags.
Arhibīskapam šķiet, ka cilvēkiem ir priekšrocība neuzkraut sev tiesāšanas smago atbildību, bet atstāt to tiesnešiem. Lai viņi bezkaislīgi spriež, vadoties pēc faktiem un pierādījumiem, kuri "sabiedriskajiem tiesātājiem" nav zināmi. "Labākais, ko varam darīt taisnības labā, ir netraucēt. Baznīca to nedara, un to nevajadzētu darīt nevienam citam. Kad tiesa būs noslēgusies un pasludinājusi spriedumu, mēs zināsim patiesību. Tad lai pār vainīgajiem nāk likuma sods un sabiedrības nicinājums. Gan tad viņi paspēs izciest visu pēc pilna mēra. Bet pār nevainīgajiem lai… Jā, ko gan mēs pēc visa teiksim nevainīgajiem, ja tādi būs?" retoriski vaicā arhibīskaps.
Kā ziņots, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2.jūlijā ir mainījusi apsūdzētā Lēvalda drošības līdzekli. Bijušais mācītājs atbrīvots no apcietinājuma pret 5000 latu drošības naudu.
Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Viktorija Šumska ir sākusi kriminālvajāšanu par pedofiliju pret Lēvaldu un Bērnu slimnīcas apsargu Oskaru Štameru.
Šajā lietā bija aizturēts arī izbijis cietumnieks, taču pret viņu lieta ir izdalīta, un tajā vēl notiek izmeklēšana.
Lēvalds un Štamers tiek apsūdzēti pēc Krimināllikuma (KL) 160.panta 2.daļas - par vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu ar nepilngadīgo, ja šīs darbības veiktas atkārtoti vai personu grupā. Tāpat abiem aizturētajiem celtas apsūdzības pēc KL 162.panta 1.daļas - par netiklu darbību veikšanu ar nepilngadīgo pret viņa gribu, ja šīs darbības veikusi pilngadīga persona.
Lēvalds vēl tiek apsūdzēts pēc KL 166.panta 3.daļas - par nepilngadīgā iesaistīšanu vai izmantošanu pornogrāfiska vai erotiska rakstura materiālu izgatavošanā. Savukārt Štameram apsūdzība celta pēc KL 166.panta 2. un 3.daļas. Šā likuma 2.daļa paredz atbildību par pornogrāfiska vai erotiska rakstura materiālu izgatavošanu, demonstrēšanu, glabāšanu, ja šajos materiālos attēlota bērnu seksuāla izmantošana.
Visbargāko sodu paredz 160.panta 2.daļa - cietumsodu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, bet pārējos minētajos likuma pantos paredzētais sods ir vien brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāvis Toms Sadovskis, pagaidām pret mācītāju un slimnīcas apsargu ir pierādītas deviņas noziegumu epizodes, tādēļ prokuratūru tika lūgts sākt kriminālvajāšanu par šīm epizodēm. Tomēr ir atklājušies vēl citi gadījumi, kad abas šīs personas ir nodarbojušās ar pedofiliju, tādēļ izmeklēšana par šīm epizodēm vēl turpinās.
Kā ziņots, Valsts policija aprīlī paziņoja, ka ir noskaidrojusi un aizdomās par pedofiliju aizturējusi trīs vīriešus - mācītāju, bērnu slimnīcas apsargu un bijušo cietumnieku. Viņi par saviem upuriem izvēlējušies nepilngadīgus zēnus, starp kuriem bijuši arī bērni ar garīgās attīstības traucējumiem. Aizturētie vīrieši izmantojuši savu upuru bezpalīdzīgo stāvokli, pirms seksuālās izmantošanas lielāko daļu cietušo zēnu piedzirdot vai draudot viņiem ar fizisku spēku.