Turpmāk Jaundzimušo reģistrā iekļaus arī informāciju par mātes un bērna veselības stāvokli, paredz šodien spēkā stājušies Jaundzimušo reģistra noteikumi.
Kā norāda Veselības ministrijā (VM), atbilstoši Ārstniecības likumam, grūtnieces un bērna veselība valstī ir prioritāra, līdz ar to reģistra uzturēšanas mērķis ir ne tikai datu uzkrāšana par dzimušo skaitu Latvijā, bet arī jaundzimušā veselības analizēšana, ņemot vērā mātes veselību, pirmsdzemdību aprūpi un citus rādītājus, lai varētu identificēt un novērtēt perinatālās mirstības riskus un noteikt prioritāros virzienus, kā arī nepieciešamos pasākumus mātes un bērna veselības uzlabošanā valstī kopumā.
VM uzskata, ka, novērtējot dzemdību palīdzības kvalitāti un analizējot bērnu ar nelabvēlīgu grūtniecības vai dzemdību anamnēzi turpmāko attīstību, iespējams paredzēt perinatālās mirstības samazināšanas iespējas valstī, analizēt galvenos demogrāfiskos rādītājus, identificēt riska faktorus, kā arī prognozēt gaidāmās tendences.
Lai nodrošinātu šīs funkcijas izpildi, ārstniecības iestādes sniegs reģistram nepieciešamo informāciju, kas nozīmē, ka Jaundzimušo reģistrs nav administratīvais reģistrs, jo satur dzemdību palīdzības iestāžu sniegtu medicīniska rakstura informāciju, līdz ar to tam nav tieša sakara ar bērnu reģistrāciju, kuru veic Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) Iedzīvotāju reģistrā. Tāpat šī reģistra darbības mērķis nav automātiskas informācijas sasaistes ar Iedzīvotāju reģistru nodrošināšana un ikviena jaundzimušā savlaicīgas reģistrācijas Iedzīvotāju reģistrā garantēšana.
Noteikumos pausts, ka no PMLP tiek papildināti dati par jaundzimušā personas kodu, kas ir automātisks process, līdz ar to notiek reizi diennaktī. Savukārt datu ievade Jaundzimušo reģistrā, ko nodrošina ārstniecības iestādes, notiek tiešsaistes režīmā, un ārstniecības iestādei jāievada un jāaktualizē informāciju reģistrā ne retāk kā reizi mēnesī.
Jaundzimušo reģistrs ietvers medicīnisku informāciju par bērna piedzimšanas brīdi, viņa veselības stāvokli, vakcinācijām, kā arī iespējamiem riska faktoriem, atbilstoši mātes slimību vēsturei un kaitīgajiem ieradumiem. Šī informācija netiek uzkrāta citās datubāzēs un ir nepieciešama, lai varētu izvērtēt iespējamo slimību cēloni un attīstību visa mūža garumā, nodrošinot indivīda veselības monitorēšanu pilna dzīves cikla laikā, norāda VM.
Lai nodrošinātu nepieciešamās informācijas iegūšanas un salīdzināšanas iespējas, identificējamie bērna dati Jaundzimušo reģistrā tiks glabāti līdz bērna pilngadībai jeb 18 gadiem, jaundzimušā mātes 55 gadu vecuma sasniegšanai vai gadam pēc personas nāves.