Jau pirms vēlēšanām bija jaušams, ka šajā reizē ir liels pieprasījums pēc «jaunām sejām» politikā. Tā arī ir noticis. 13. Saeimas vēlēšanās tauta ir nikni «iztīrījusi kadrus», padzenot no parlamenta divas trešdaļas veco deputātu.
Viena daļa ir priekšvēlēšanu kampaņas laika jauno un dusmīgo partiju līderi, kurus publika jau ir paguvusi iepazīt, vairāki ir kādās citās jomās populāri, bet politikā agrāk nebijuši ļaudis, liela daļa ir jaunu, skaistu, staltu cilvēku, par kuriem jānorausta pleci - kā viņi tur iegadījušies? Nejauši garāmgājēji, kas ienākuši Jēkaba ielas Augstajā namā tāpēc, ka pieteikušies kandidātu sarakstos un kā vilciena vagoniņi ieripojuši Saeimā kopā ar partiju «lokomotīvēm».
«Jauno seju» nākšana ir dabisks vielmaiņas process, un labi, ka Saeima ir dzīvs organisms. Vajag palaikam atvērt logus un izvēdināt telpas. Uz jaunajiem liekam cerības, ka viņi uz daudzām lietām paskatīsies no cita skatpunkta, būs svaigas idejas, lai dzīvi Latvijā padarītu turīgāku, godīgāku, modernāku un patīkamāku.
Vienlaikus ir bažas, ka pārmērīgā jauno degsme var daudz ko sabojāt, sagraut. Cilvēkiem ir bijušas ilūzijas, bet realitāte nav tāda, kādu viņi bija iedomājušies - sarežģītām problēmām nemēdz būt vienkāršu risinājumu. Nedrīkst vieglprātīgi izspārdīt pamatus tam, ko sūrā darbā cēluši senči. Un muļķība - tā arī piemīt dažam spriganajam jaungurķim. Tautas priekšstāvji nezina elementāras patiesības, nesaprot ekonomikas, vēstures, valsts pārvaldes likumus un likumsakarības. Paies diezgan ilgs laiks, kurā sākotnējā eiforija mazināsies, deputāti sapratīs, ka darbs parlamentā prasa smagu darbu pie likumu projektiem.
Starp septiņām Saeimā iekļuvušajām partijām tāds pa īstam jauns veidojums ir KPV LV. Pārējās ir «vecās» vai veču mimikrija. Gados jauniem vēlētājiem patīk aktiera Artusa Kaimiņa (KPV LV) agresīvā klaunāde, un tandēmā ar rafinēto advokātu Aldi Gobzemu (KPV LV) šī partija ir ieguvusi 16 mandātu. Tas ir ļoti daudz. Kaimiņš joprojām ir mīkla. Kas viņš ir? Tiešām tāds pajoliņš vai tikai izliekas? Ir pasaules vēsturē bijuši gadījumi, kad politiķis karjeru sāk kā durns aharhists un beidz kā godājams ārlietu ministrs. Gribētos arī no Kaimiņa brīnumainu pārtapšanu, saprāta dzirksts parādīšanos, citādi drīz sāks garlaikot, ka aktieris gadiem ilgi spēlē tikai vienu lomu.
Pēdējā brīdī negaidīti politikā ielēca zivrūpnieks, neatlaidīgs Latvijas sniega krabju zvejnieku aizstāvis Didzis Šmits (KPV LV), kurš iepriekš vadīja Rīga TV24 raidījumu Nacionālās intereses. Kompetents un patriotisks cilvēks. Vēl dīvainajā politikas jaunveidojumā ir Atis Zakatistovs (KPV LV), kurš nav vis šāds tāds papļāpātājs televizorā, bet filozofijas zinātņu doktors. Ir ievēlēti vēl cilvēki, kuru izglītība un statuss neatbilst «muļķu partijas» tēlam, kāds var veidoties dēļ Kaimiņa klātbūtnes partijā. Ir iespējami paglupi juristi, bet, ja cilvēks ir zvērināts advokāts kā Aldis Blumbergs (KPV LV), tā ir kvalitātes zīme, ka jurisprudences zināšanas viņam ir dziļas. Tātad partijai par intelektu nav jāsūdzas. Jautājums tikai, vai revolucionārie advokāti un juristi nekļūs par Latvijas Robespjēriem un Maratiem?
Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) un Juris Jurašs (JKP) ir «jaunas sejas» Saeimā, bet ne jaunpienācēji politikā, kur viņi pazīstami jau kopš 2002. gada kā KNAB jeb partijas Jaunais laiks slepenpolicijas darbinieki. Tagad beidzot savu politisko darbību viņi ir legalizējuši, kas ir visai bīstami. Viņi sevi uztver par tādiem kā amerikāņu vai krievu «bojevika» labajiem policistiem, kas cēlu ideju vārdā drīkst aiz sevis atstāt līķu kaudzes. Taču reālajā dzīvē nav pieļaujama cīņa par likumu ar pretlikumīgām metodēm.
Šajā partijā pamazām sāk izcelties vēl arī ceturtā figūra. Aiz Jāņa Bordāna, Strīķes un Juraša - ekonomists Krišjānis Feldmans (JKP). Viņš jau ir pastrādājis Rīgas domē par deputātu, iepriekš ieguvis labu izglītību, viņam ir visi talanti, kādi nepieciešami, lai nākotnē kļūtu par nozīmīgu politiķi, - glīts ģīmis un prasme gludi izteikties, reakcija, enerģija. Diemžēl ir arī trūkumi - vēl neko nav sasniedzis, bet jau uzpūtīgs, trūkst takta izjūtas, kritizējot dažus vecāka gadagājuma konkurentus, kas Latvijas labā strādājuši kā godājami darba zirgi.
Mediji, sevišķi jau dzeltenie žurnāli un portāli, ar dziļu interesi gaida, kad Saeimā ienāks vēl jauni priekšstāvji ar «mīkstajiem mandātiem», kurus tie dabūs par ministriem kļuvušo deputātu vietā. Tur būs Gobzema palīdze blondīne Beata Jonīte (KPV LV) - nu ļoti fotogēniska būtne.
Vēl jāizceļ aktieris Ivars Puga (KPV LV) un rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska (Attīstībai/Par!). Diezin vai no viņiem gaidāma pievienotā vērtība finanšu un nodokļu likumdošanā, taču parlaments jau nav nauda vien - arī kultūra ir tā rūpju lokā. Jaunajā gadā jānovēl visiem jaunajiem deputātiem sākt pieņemt jaunus un labus likumus, grozīt sliktos, bet nesačakarēt tos labos likumus, kurus pieņēmuši priekšgājēji!
