Vasara tiešām bija ļoti karsta un sausa – dega visās malās un lielās platībās. Atbildīgie dienesti kaut kam tādam nebija gatavi. Neprata sadarboties.
Līdz vasaras vidum tika reģistrēts tikpat daudz ugunsgrēku, cik iepriekš vesela gada laikā, un daži no tiem īpaši bīstami. Ādažu militārajā poligonā vairāki savstarpēji nesaistīti ugunsgrēki izcēlās amerikāņu rīkotu mācību laikā. Viņi no lidaparātiem desantēja dažādas kravas uz reaktīvajām platformām pilnīgi sausā virsājā. Tas varēja aizdegties pat no niknāka skatiena, kur nu vēl no atklātas liesmas un lādiņiem. Ugunsgrēks tika dzēsts vairākas dienas. Sākumā taktiski nepareizi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests tika izsaukts novēloti. Apkārtējiem iedzīvotājiem trūka informācijas, un, sabiezējot dūmiem, viņi evakuējās patstāvīgi.
Ādažu mērs Māris Sprindžuks vēlāk, novērtējot šajā ārkārtas situācijā iesaistīto institūciju veiktos pasākumus, skarbi secināja: «Mēs neviens un neko tur nenovadījām kā nākas. Izgāzāmies kā vecas sētas. Visi - sākot no armijas, beidzot ar Ādažu domi.» Un drīz vien sekoja nākamā, vēl lielāka izgāšanās. Ugunsgrēks Stiklu purvos un mežos ilga pāris nedēļas. Izrādījās, ka Valsts meža dienests, kam teorētiski jākomandē parāde, praksē nav spējīgs to darīt. Par laimi, pienāca rudens, uznāca lietus, un visi atbildīgie dienesti beidzot varēja sēsties pie galda, lai analizētu trūkumus sadarbībā un uzlabotu prasmes. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir sācis mežziņu apmācību lielo meža ugunsgrēku dzēšanā un dzēšanas darbu koordinācijā. Kas tāds notiek pirmo reizi. Jāpagūst līdz nākamajam ugunsnedrošajam periodam.
