Tā kā veselības aprūpes nozarei klājies šogad, nav noticis vēl nekad iepriekš. Neraugoties uz būtisku papildu finansējumu veselības nozarē, atklājies, ka nauda neatrisina visas problēmas, un, tā kā veselības aprūpē tās krājušās daudzus gadus, tieši šogad «naudas maiss» starp nebūšanām iesprūdis.
To labi pierāda situācija ar mediķu darba rokām un darba algām. Medicīnā tik ilgi valdījuši skarbi apstākļi - ilgas darba stundas, neapmaksātas virsstundas, zemas (ar atsevišķiem izņēmumiem) algas, ka šāgada algu pielikums nevis liek mediķiem priecāties, bet noved pie ārkārtas situācijas un draudiem protestēt. Acīmredzami algas pielikums pats par sevi vairs neatrisina visas problēmas veselības aprūpē, jo trūkst mediķu, kas strādātu sarežģītākajā medicīnas jomā - neatliekamajā medicīnā, slimnīcu uzņemšanās un citur, kur pacienti ir akūti, smagi un nereti arī neprognozējami. Trūkst mediķu arī daudzās citās medicīnas jomās, un šo problēmu šogad atklāja vai, precīzāk jāsaka, pastiprināja Slimnīcu biedrības atzinums: ja neļaus mediķiem strādāt vairāk virsstundu, tad slimnīcām jāslēdz uzņemšanas vai jāsamazina veselības pakalpojumu apjoms. Tā, protams, nav tikai 2018. gada atklāsme. Tas medicīnas funkcionāriem ir bijis zināms jau ilgāku laiku, bet arvien pietrūcis spēka un gribas to risināt. Veselības ministre Anda Čakša lepojas ar faktu, ka tieši šogad mediķu atalgojuma celšanai piešķirts rekordliels finansējums (līdzīgi kā kopumā veselības aprūpei), taču, cik lielas fanfaras skanētu savā virzienā, ja nebūtu iespēju pasmelt naudu gan no sociālā budžeta, gan no Eiropas Komisijas dotās budžeta deficīta atkāpes. Paveiksies arī tam veselības ministram, kurš vadīs nozari nākamgad (ja tiks izveidota valdība), jo šī atkāpe veselības reformām būs arī 2019. gadā. Ko pēc tam? Sausiņi?
Jau šāgada beigās neticība valdības lēmumiem noveda pie ārkārtas situācijas izsludināšanas Rīgas reģionālajā centrā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, jo lielās darba slodzes un nelielā atalgojuma dēļ no dienesta aiziet mediķi, atrodot labāk atalgotus darbus tepat Latvijā vai ārzemēs. Attiecībā uz ātrās palīdzības (tā gan viņi vairs nevēlas saukties, jo sniedz nevis ātru, bet neatliekamu palīdzību) algām jāsecina, ka arī dienestā strādājošajiem šogad tika palielinātas algas, taču atšķiras dati - kam un par cik, tāpēc te akmens ir ministrijas un dienesta dārziņā, kuru pienākums ir izskaidrot, kādā veidā notiek atalgojuma palielināšana, lai darbiniekiem būtu skaidrs, kādu algu par kādu darbu viņi saņem, lai cilvēki - ārsti, ārstu palīgi - nebūtu kā bandinieki lielajā politisko ambīciju spēlē. Jācer, ka 2019. gads sāksies ar labām ziņām un būs iespējams piepildīt solījumus turpināt algu celšanu, un cerams, ka tas notiks caurskatāmā veidā.
2018. gadā notikušas vēl daudzas būtiskas lietas, taču visspilgtāk iezīmējās e-veselība un valsts veselības apdrošināšana, kas sākās ar katra cilvēka apzināšanos - esmu vai neesmu apdrošināts? Vēl skaļāk šis jautājums būs jāuzdod nākamgad, jo, neraugoties uz iebildumiem par pacientu sadalīšanu divās grupās un jauno Saeimas politisko spēku solījumiem šo reformu apturēt, tā tomēr ir spēkā. Diemžēl vēl pat gada beigās iedzīvotājiem nav pieejama nekāda skaidra, vienkārša informācija par to, kādas izmaiņas gaidāmas no 1. janvāra. Līdzīgi ir ar e-veselību. Vai labākā taktika visos gadījumos ir (pa)klusēšana?
Būtiski notikumi veselības nozarē 2018. gadā
Pirmie maksājumi veselības obligātās apdrošināšanas sistēmā
E-veselības peripetijas - hakeru uzbrukums, darbības traucējumi, nesaskaņas
Tomēr sākusi darboties e-recepte un e-darbnespējas lapa
Ārkārtas situācija Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā
Veiktas pirmās valsts apmaksātās aknu transplantācijas
Pieņemts lēmums mediķiem par virsstundām maksāt dubultu samaksu
Kompensējamo zāļu sistēmā iekļauts rekordliels skaits jaunu medikamentu
Pieņemts konceptuāls lēmums par slimnīcu sadalījumu līmeņos
Skandāls bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži
