Radījusi daļā sabiedrības pārliecību, ka ir principiāla cīnītāja pret korupciju, kuru no augstā priekšnieka vietnieces amata Korucijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) «izēduši» «oligarhu ielikteņi», Juta Strīķe jau politiķes statusā pērn ievilka Rīgas domē Jauno konservatīvo partiju (JKP).
Šogad vēl pārliecinošāk Juta Strīķe JKP iestūma Saeimā. Diezin vai kāds mēģinās strīdēties, ka Saeimas vēlēšanās JKP iegūtie 16 mandāti (starp partijām trešais labākais rezultāts) vislielākajā mērā ir tieši Jutas Strīķes nopelns. Par to liecina arī pašas J. Strīķes rezultāts Rīgas vēlēšanu apgabalā, kurā ir vislielākais vēlētāju skaits. Tur labāk par viņu startēja tikai Saskaņas deputāti (pieci pirmie saņēma arī vairāk plusiņu nekā J. Strīķe), kā arī KPV LV līderi Artuss Kaimiņš (24 000 plusiņu), Aldis Gobzems (14 000 plusiņu) un Didzis Šmits (6000 plusiņu).
JKP vēlētāji J. Strīķi īpaši atbalstīja ar 12 000 plusiņu. Šajā radītājā J. Strīķi bez iepriekšminētajiem apsteidza tikai Jānis Bordāns (20 000 plusiņu) un Raivis Dzintars (14 500 plusiņu) Vidzemes vēlēšanu apgabalā, kurā ir par 20 000 vēlētāju mazāk nekā Rīgā.
Respektīvi - lielisks rezultāts, spoža uzvara. Atliek vēl tikai viens solis - jāiekļūst valdošajā koalīcijā -, un tad varas būs pat vairāk nekā iepriekš augstajā KNAB priekšnieka vietnieces amatā un plašām pilnvarām apveltīto operatīvās darbības subjektu komandieres statusā. Tad varēs lemt pat par ģenerālprokurora atlaišanu, kurš pārāk pasīvi aizstāvēja J. Strīķi, kad «oligarhu ieliktenis» Jaroslavs Streļčenoks viņu gribēja izmest no augstā amata (un beigās izmeta arī) par sistemātisku un nepieļaujamu nepakļaušanos priekšnieka rīkojumiem un citiem pārkāpumiem.
Tomēr politiķa maizes saldajam mīkstumam apkārt ir arī nepatīkami cieta garoza. To veido ne tikai tas, uz ko politikas komentētāji jau norādījuši - politiķes statusā J. Strīķe, atbildot uz jautājumiem, vairs nevar izvairīties, paslēpjoties aiz izmeklēšanas un operatīvās darbības noslēpuma. Nevar vairs izvēlēties žurnālistus, pie kuriem intervēties tā, lai pa īstam netiktu paprasīts, kas tad tur bija ar to Annu Potapovu un kāpēc viņai, krievietei, 1988. gadā no padomju sapņu pilsētas - Maskavas - labākajiem rajoniem vajadzēja pārcelties uz tolaik jau sadumpojušos PSRS provinci Latviju.
Viena lieta ir melot vēlētājiem, ka «es nekad nebiju Anna», jo vēlētājs politiķus vērtē pietiekami reti: piemēram, Saeimas deputātu - reizi četros gados. Pavisam cita lieta ir, kad personas identitāti pārbauda Satversmes aizsardzības birojs (SAB), gadījumos, kad vajadzīga pielaide valsts noslēpumam. Jāatgādina publiski zināmie fakti - KNAB priekšnieks J. Streļčenoks 2016. gada jūnijā aktualizēja jautājumu par J. Strīķes identitāti, vai tiešām viņa nekad nav bijusi Anna, «par meliem un melu sekām», par to, vai J. Strīķe vispār ir likumīgi kļuvusi par Latvijas pilsoni. Šā jautājuma izpēte pēc neliela futbola starp Ģenerālprokuratūru un SAB tika uzticēta SAB. Tomēr, kā nesen intervijā Neatkarīgajai atklājā SAB direktors Jānis Maizītis, izpēte netika turpināta, jo J. Strīķe tobrīd vairs neturpināja darbu KNAB, līdz ar to nebijis pamata viņu vairs pētīt.
Tāpat J. Maizītis paskaidroja - ja, piemēram, bijušajam KNAB darbiniekam Jurim Jurašam vajadzēs pielaidi valsts noslēpumam, viņa pārbaude tiks veikta no jauna, respektīvi, neietekmējoties no tā, ka pielaide kādreiz jau ir bijusi. Nav šaubu, ka tas pats attiecas arī uz J. Strīķi.
Un ko mēs pēc šīs J. Maizīša intervijas redzam? J. Strīķe nav pretendējusi darboties nevienā no Saeimas komisijām, kurās ir vajadzīga pielaide valsts noslēpumam - viņa nav nedz Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, nedz Nacionālās drošības komisijā.
Vēl vairāk - JKP ir pieteikusi pretenzijas uz iekšlietu ministra posteni Krišjāņa Kariņa valdībā, piedāvājot uz to kandidātus šādā secībā: Jānis Bordāns, Juris Jurašs vai Juta Strīķe.
Kā tad tā? Kur priekšvēlēšanu solījumi, ka tieši J. Strīķe būs JKP kandidāte iekšlietu ministra amatam, bet tagad viņa nav pieteikusies pat darbam atbildīgajā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā?!
Tomēr vēl nopietnāka J. Strīķes un J. Juraša iepriekšējās darbības izvērtēšana KNAB augstajos amatos būs iespējama tad, kad būs vairāk zināms par šā gada skaļākajām korupcijas lietām. Kā zināms, gada sākumā KNAB tagadējā priekšnieka Jēkaba Straumes vadībā aizturēja iepriekš neaizskaramas personas - Ilmāru Rimšēviču un Jaunā laika un Vienotības «politisko atlūzu» lielsponsoru Māri Martinsonu, bet gada beigās - vēlreiz M. Martinsonu. Kā ziņo mediji, abas korupcijas lietas skaidri iezīmējušās jau pirms vairākiem gadiem, kad KNAB vadīja J. Strīķe un J. Jurašs, un tikušas noklausītas uzņēmēju un politiķu sarunas Taureņu pirtīs. Tomēr pirms pieciem gadiem iegūtā operatīvā informācija līdz kriminālprocesuālam rezultātam nonākusi tikai tagad, kad J. Strīķe un J. Jurašs sen vairs nevar ietekmēt KNAB darbu pat kā vēlēšanās spožas uzvaras guvuši politiķi.
