Šogad Latvijas armijā uzņemts rekordliels karavīru skaits

Šogad militārajā dienestā pieņemti 640 karavīri, kas ir lielākais gadā pieņemto karavīru skaits kopš 2007.gada, kad Nacionālie bruņotie spēki pārgāja uz profesionālo militāro dienestu.

Pēdējo 15 gadu laikā otrs lielākais gadā pieņemto karavīru skaits ir bijis 2006. gadā, kad profesionālajā dienestā iestājās 628 karavīri, no kuriem lielākā daļa bija obligāto militāro dienestu beigušie karavīri, kuri izvēlējās turpināt militāro karjeru Nacionālajos bruņotajos spēkos profesionālajā dienestā. Savukārt vismazāk dienestā pieņemto - 45 karavīri - ir bijis 2009. gadā, kad finanšu un ekonomiskās krīzes dēļ karavīru pieņemšana bija ierobežota.

No šogad dienestā pieņemtajiem karavīriem 126 izvēlējās valsts apmaksātas studijas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, lai iegūtu virsnieka profesiju. Viņiem pievienojās 30 jau dienestā esošie kareivju un instruktoru profesiju karavīri, tādējādi turpinot savas karjeras izaugsmi. Šogad dienestā un studijām aizsardzības akadēmijā pieņemti arī teju 30 instruktori un virsnieki speciālisti, kuri civilajās izglītības iestādēs apguvuši arī bruņotajiem spēkiem nepieciešamu specialitāti.

Vairāk nekā 50 iepriekš rezervē atvaļinājušos karavīru šogad atjaunojās aktīvajā dienestā, kas saistīts ar veiktajiem grozījumiem Militārpersonu izdienas pensiju likumā, lai atjaunošanās dienestā būtu izdevīga - tagad par katru izdienas stāža gadu pēc atjaunošanās aktīvajā dienestā izdienas pensija tiek paaugstināta par diviem procentiem. Savukārt pēc bruņoto spēku aicinājuma atgriezties Latvijā šogad dienestā ir iestājušies vairāk nekā 25 ārvalstīs dzīvojušie pilsoņi no Somijas, Vācijas, Lielbritānijas, Īrijas, Dānijas un pat ASV.

2016. gada 16. jūnijā Saeimas apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka bruņotie spēki miera laikā uztur 6500 profesionālā dienesta karavīrus, tāpēc arī nākamgad turpināsies profesionālā dienesta karavīru skaita palielināšana, dienestā pieņemot līdz 710 karavīru.

Bruņoto spēku karavīri - virsnieki, instruktori un kareivji - savus tiešos amata pienākumus pilda vairāk nekā 35 funkcionālajās (ieroču šķiru) jomās, piemēram, kājnieki, artilērija, pretgaisa aizsardzība, kaujas inženieri, auto un kaujas tehnika, medicīniskais nodrošinājums, sakari un informācijas sistēmas, un teju 170 specialitātēs. Piedāvājot tik plašu nodarbinātības jomu un specialitāšu klāstu, iespēja veidot militāro karjeru bruņotajos spēkos tiek dota gan tiem, kuri ieguvuši tikai pamatizglītību, gan arī tiem, kuri ieguvuši vidējo un augstāko izglītību vai kuri apguvuši kādu bruņotajiem spēkiem nepieciešamu arodu profesionālās izglītības iestādēs.

Kareivja profesiju, kas ir arī militārās karjeras sākumposms, apgūst Kājnieku skolā Alūksnē. Lai kļūtu par kareivi, kandidātam jābūt Latvijas pilsonim, kas ieguvis vismaz pamatizglītību un ir vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Pēc pamatiemaņu apgūšanas militārais dienests turpināsies, izvēlētājā vienībā, apgūstot iemaņas specialitātē un turpinot kolektīvo apmācību.

Bruņotie spēki piedāvā iespēju izvēlēties dienestu kādā no apakšvienībām Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē, Jūras spēkos, Gaisa spēkos, Zemessardzē, kā arī Štāba bataljonā un specializētajās bruņoto spēku apakšvienībās, kurās noderēs civilajā dzīvē iegūtās aroda prasmes. Dienestam speciālistu amatos un specializētājās vienībās bruņotie spēki īpaši aicina kandidātus ar pirmā līmeņa augstāko izglītību informācijas tehnoloģiju jomā, ar pirmā vai otrā līmeņa augstāko izglītību telekomunikāciju jomā, ar vidējo tehnisko izglītību autotransporta jomā, autovadītājus, kā arī kandidātus ar pieredzi transporta remonta jomā.

Bruņotie spēki aicina pieteikties dienestam ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs dzīvojošos Latvijas pilsoņus. Īpaši aicināti atgriezties ir tie pilsoņi, kuru dzimtā puse ir Latgale. Nacionālo bruņoto spēku bāzē Lūznavā tiek komplektēts Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljons, kura apbruņojumā būs nesen iegādātās pašgājējhaubices. Tāpat atgriezties aicināti arī karavīri, kuri savulaik ir atvaļinājušies rezervē, bet dienesta pakāpei noteiktais maksimālais vecums vēl ļauj slēgt profesionālā dienesta līgumu.

Izvēloties militāro karjeru, karavīri iegūst stabilitāti, konkurētspējīgu atalgojumu, kas patlaban sākas ar 850 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet no 2019. gada augusta palielināsies vēl par 75 eiro pirms nodokļu nomaksas, kā arī plašas sociālās garantijas, tostarp valsts apmaksātu veselības aprūpi un garantētu izdienas pensiju, kas var sasniegt līdz pat 80% apmēru no saņemtā atalgojuma. Tāpat dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos sniedz karjeras izaugsmi, bezmaksas apmācību specialitātē, svešvalodās un citās dienestam nepieciešamās jomās, darbu komandā mācībās Latvijā un ārvalstīs, kā arī starptautisko operāciju rajonos. Karavīru bērnus ir tiesības ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādēs.

Ceļš uz militāro karjeru pat 20 un vairāk gadu garumā sākas ar pieteikšanos profesionālajam dienestam. To var izdarīt ne tikai Rekrutēšanas un atlases centrā Rīgā, bet arī savai dzīvesvietai tuvākajā bruņoto spēku, tajā skaitā, Zemessardzes, vienībā. Pieteikties dienestam var arī elektroniski, pieteikuma anketu aizpildot bruņoto spēku tīmekļvietnes www.mil.lv sadaļā “Kļūsti karavīrs”, kur ir pieejama informācija arī par pamatprasībām militārajam dienestam, vakancēm, pieteikšanās vietām, atlases soļiem, kā arī ir sniegtas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Pēc anketas saņemšanas Rekrutēšanas un atlases centrs veiks kandidāta sodāmības pārbaudi un, ja Sodu reģistrā nebūs datu par sodāmību, kuras dēļ nedrīkst pieņemt dienestā, sazināsies ar viņu, lai vienotos par atlases uzsākšanas laiku.

Atlase ietver kandidātu veselības un fiziskās sagatavotības pārbaudes, kā arī psihodiagnostikas testus. Rekrutēšanas un atlases centrs vairākas reizes mēnesī piedāvā veikt atlasi divās dienās. Pirmajā dienā kandidāti veic veselības stāvokļa pārbaudi, bet otrajā - fiziskās sagatavotības pārbaudi un psihodiagnostikas testus. Atlases veicējiem ir nodrošināta bezmaksas nakšņošana militārajās kazarmās Rīgā, kā arī divu dienu atlasē tiek nodrošināta bezmaksas ēdināšana. Šāds atlases veikšanas veids ir piemērots arī tiem kandidātiem, kuri dzīvo un strādā ārvalstīs, bet tomēr ir izvēlējušies sākt militāro karjeru Latvijā, jo kandidāti var vienoties par precīziem atlases norises datumiem pat vairākus mēnešus uz priekšu. Savukārt tie kandidāti, kuri sekmīgi pabeidz atlasi, laikus var vienoties arī par militārās pamatapmacības kursa sākšanas laiku. Kurss notiek vismaz reizi mēnesi, kas ļauj samazināt gaidīšanas laiku militārās karjeras uzsākšanai.

Papildu informācijai: Karavīru skaita dinamika 2005. - 2018. gadā https://ej.uz/KaraviruDinamika