Valsts lieluzņēmumu privatizācijas paredzējums vairāk nekā priekšvēlēšanu retorikā iederas aprēķinos par Latvijas nespēju atdot savus parādus.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vakar turpināja noliegt, ka Latvija apsolījusi saviem aizdevējiem privatizēt valstij piederošos uzņēmumus Latvijas Valsts meži, Latvenergo un Latvijas Dzelzceļš. Šoreiz tā bija polemika ar Ventspils domes priekšsēdētāju un iespējamo kandidātu uz V. Dombrovska vietu pēc Saeimas vēlēšanām Aivaru Lembergu. "Man ir pamats izdarīt ticamu pieņēmumu, ka uzreiz pēc vēlēšanām tiks paziņots par Latvijas Valsts mežu, Latvenergo un Latvijas Dzelzceļa privatizāciju, kas notiks starptautiskās oligarhijas interesēs," apgalvoja A. Lembergs vakar publicētajā intervijā Neatkarīgajai.
Tagadējā premjera preses sekretāre Līga Krapāne nosauca A. Lemberga izteicienus par priekšvēlēšanu retoriku, kuras dēļ tiesāties neesot vērts. Viņa un tieši tāpat finanšu ministra Einara Repšes preses pārstāvis Aleksis Jarockis Neatkarīgajai apgalvoja, ka vairāki dokumenti par Latvijas attiecībām ar aizdevējiem tikšot publiskoti augusta sākumā un ka nekādas saistības par valsts lielāko uzņēmumu privatizāciju tur neatklāsies.
V. Dombrovskis un viņa komanda formāli droši vien saka taisnību, bet ar opozīcijā pārgājušās Tautas partijas pārstāvja, Saeimas tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa piebildi Neatkarīgajai, ka "vienošanās tiek rakstīta Ēzopa valodā, ko pēc tam varēs interpretēt visvisādi. Tiešu, konkrētu apņemšanos privatizēt valsts uzņēmumus tur nav, bet toties ir solījumi rūpēties par valsts uzņēmumu darba efektivitāti. Un tad taču būs iespējams paziņot, ka tas ir tas pats, kas solījums uzņēmumus privatizēt, jo cik gan bieži pie mums nav ticis teikts, ka privātie uzņēmumi esot efektīvāki par valsts uzņēmumiem". Tautas partija to uzzinājusi no dokumentu tapšanā tieši iesaistītiem cilvēkiem un izlēmusi, ka nav vērts cīnīties par šo dokumentu publiskošanu. Iepriekš V. A. Krauklis Neatkarīgajai teica, ka partija varētu prasīt Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, lai diskutētu par Latvijas attiecībām ar aizdevējiem.
Ar aizdevējiem noslēgto vienošanos interpretāciju diktēs nevis Saeimas vēlēšanu rezultātā izveidotais politisko spēku sadalījums, bet gan pirms vēlēšanām iztērētā parāda atmaksas grafiks. Sākot no pagājušā gada, Ivara Godmaņa un tālāk V. Dombrovska valdība atļaujas iztērēt 100–200 miljonus eiro mēnesī aizlienētas naudas, kuru nāksies atdot Latvijas nākamajām valdībām. Vēl nākamais gads Latvijai ir saudzēšanas gads, kad saņemamie aizdevumi apmēram nosegs aizņēmuma procentu apmaksu, bet 2012. gada pavasarī Latvijai būs jāatdod pirmie 75 miljoni eiro no SVF izsniegtā aizdevuma pamatsummas. Pēc tam atmaksājamās naudas apjoms aizvien pieaugs, jo pienāks laiks atdot aizvien jaunas tagad iztērētās naudas porcijas. 2014. gada budžetā būs jāieplāno naudas atdošana gan SVF, gan Eiropas Komisijai, kurai pienāksies miljards eiro vienā paņēmienā. Kur Latvija ņems šādu naudu?
"Būtiskākais priekšnosacījums tam, lai pēc trim gadiem Latvija varētu sākt atdot aizņēmumu, ir ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās un ilgtspējīga, uz valsts budžeta sabalansēšanu vērsta fiskālā politika," atbild Finanšu ministrija savā mājaslapā, kur speciālā sadaļā sniegta informācija par aizdevumu. Ir pagājusi nu jau vairāk nekā puse laika līdz parādu pamatsummas atdošanas sākumam, bet nekādi nav saskatāma tāda "ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās", kas jau aiznākamgad spētu ģenerēt vismaz miljardu eiro tikai tam, lai Latvijas valdība varētu atdot savus parādus. Grūti iedomāties, ka SVF jau iepriekš nebūtu paredzējis tieši šādu rezultātu un rēķinājies ar iespēju atgūt savu naudu no Latvijas ieņēmumiem par tās īpašumu pārdošanu.