Tautas partijas (TP) Saeimas frakcija iesniegusi priekšlikumu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam, paredzot SIA Lattelecom digitālo frekvenču apraides tiesību pagarināšanu vēl uz pieciem gadiem. Lattelecom norāda, ka šajā gadījumā ieguvēja būtu valsts, jo lielākā daļa uzņēmuma kapitāldaļas pieder valstij.
Pirmdien, 12. jūlijā, Saeimas ārkārtas sēdes laikā plānots skatīt otrreizējai caurskatīšanai nodoto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Par tā izstrādi atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ingrīda Circene (JL) norāda, ka minētais priekšlikums nav skatāms, jo Saeimas komisija lemj tikai par tiem priekšlikumiem, kurus Valsts prezidents lūdzis atkārtoti caurskatīt. Taču, ņemot vērā, ka visiem deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem ir jābūt priekšlikumu tabulā, deputāte pauda bažas, vai TP tādējādi nemēģina panākt, lai minētais priekšlikums tiktu pieņemts.
TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis pauž neizpratni, kādēļ I. Circene ar tādu naidu vēršoties pret TP, un norādīja, ka būtu tikai normāli, ja uzņēmumam, kurš iesāka digitālo apraidi, būtu iespējams to arī pabeigt.
"TP Elektronisko mediju likumam iesniegtais atbilst iepriekš satiksmes ministra Kaspara Gerharda iesniegtajam priekšlikumam, un Lattelecom to vērtē kā racionālu. Priekšlikums neparedz automātiski pagarināt frekvenču lietošanas tiesību termiņu Lattelecom, bet gan dod iespēju turpināt izmantot frekvences, ja komersants šajā periodā ir izpildījis visus nosacījumus un nav pieļāvis pārkāpumus," Neatkarīgajai skaidro Lattelecom biznesa atbalsta nodaļas vadītājs Toms Meisītis.
Viņš uzsver, ka šāds risinājums nav nekas unikāls, jo tieši tāpat frekvenču resursi tiek piešķirti gan raidorganizācijām – televīzijām un radio –, gan arī mobilo sakaru operatoriem.
"Sākotnēji frekvences piešķir konkursā vai izsolē uz noteiktu termiņu, pēc tam tiesību termiņu pagarinot, ja komersants nav pieļāvis likuma pārkāpumus. Tā ir racionāla pieeja, kas ļauj gan komersantiem plānot savu biznesu, gan arī lietotājiem būt drošiem par pakalpojuma nepārtrauktību un pēctecību. Neiekļaujot likumā šādu noteikumu, nav skaidrības, kas TV zemes ciparu apraidē notiks pēc 2014. gada. Šāda norma nodrošina prognozējamu pakalpojuma izmantošanas iespēju gan iedzīvotājiem, gan arī raidorganizācijām," piebilst T. Meisītis.
Lattelecom uzskata, ka pēctecības iespējas paredzēšana likumā ir arī valsts interesēs, jo valsts uzņēmums Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs ir izbūvējis savu infrastruktūru, ieguldītos līdzekļus plānojot atgūt ilgtermiņā. "Ja esošā apraides sistēma netālredzīgu lēmumu rezultātā tiek izjaukta, valsts riskē zaudēt ieguldītos līdzekļus," apgalvo Lattelecom pārstāvis.
Uzņēmums uzskata, ka šis priekšlikums ir valstiski atbildīgs solis. "51 procents Lattelecom daļu pieder valstij, un pagājušajā gadā uzņēmums valstij nopelnīja 14,7 miljonus latu, bet nodokļos samaksāja 37,1 miljonu latu. Ikviena deputāta pienākums, neatkarīgi no tā, vai viņš atrodas pozīcijā vai opozīcijā, ir rūpēties par valsts īpašuma vērtības celšanu, nevis likt tam mākslīgus šķēršļus nezināmu interešu vārdā, tādēļ Lattelecom cer, ka visi tie pozīcijas un opozīcijas deputāti, kas deklarējuši, ka iestājas par valsts interesēm, to arī nodemonstrēs un rīkosies valstiski," norāda Lattelecom biznesa atbalsta nodaļas vadītājs.
Līdz 2013. gada decembrim Lattelecom pieder frekvenču lietošanas tiesības ciparu televīzijas apraidei.