Latvijā pērn pieaugusi iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2017. gadā Latvijā palielinājās par 11,8% - līdz 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, taču pērn pieauga arī iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība, liecina Centrālās statistikas pārvaldes trešdien publiskotie dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps pērn bija lielākais, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu, atzīmēja statistikas pārvaldē, norādot, ka 2016. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi palielinājās par 4,9%, 2015. gadā - par 7,6%, bet 2014. gadā - par 9,3%.

2017. gadā mazākie mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē - 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 10,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt lielākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā - attiecīgi 592 eiro un 536 eiro mēnesī, uzrādot pieaugumu par 12,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Vienlaikus Zemgalē mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2017. gadā bija 442 eiro mēnesī, kas ir pieaugums par 14,4%, Kurzemē - 431 eiro mēnesī, kas ir pieaugums par 8,8%, bet Vidzemē - 401 eiro mēnesī, kas ir par 9,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, pilsētās mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2017. gadā bija 518 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 10,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet laukos - 425 eiro mēnesī, kas ir pieaugums par 14,2%.

2017. gadā mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās par 13,1% - no 311 eiro mēnesī 2016. gadā līdz 352 eiro mēnesī 2017. gadā. Ienākumi no sociālajiem transfertiem (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga lēnāk, proti, par 4,2% - no 108 eiro mēnesī 2016. gadā līdz 112 eiro mēnesī 2017. gadā.

Pērn ienākumu no algota darba īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos veidoja 72% (2016.gadā - 71,2%), bet sociālo transfertu īpatsvars - 23% (2016.gadā - 24,7%).

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, mazākais ienākumu pieaugums bija trūcīgākajās mājsaimniecībās - par 5,6% pirmās kvintiļu grupas un par 7,1% otrās kvintiļu grupas mājsaimniecībās, savukārt visvairāk ienākumi pieauga turīgākajās jeb piektās kvintiļu grupas mājsaimniecībās - par 14,3%. Trešās un ceturtās kvintiļu grupas mājsaimniecībās ienākumi gada laikā pieauga attiecīgi par 11,6% un par 11,3%. Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) - piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

Statistikas pārvaldē arī atzīmēja, ka pērn Latvijā pieauga ienākumu nevienlīdzība. Salīdzinājumā ar 2016. gadu Džini koeficients palielinājās par vienu procentpunktu - no 34,5% līdz 35,6%, turklāt vēl krasāk iezīmējās atšķirība starp trūcīgākajiem (pirmā kvintiļu grupa) un bagātākajiem iedzīvotājiem (piektā kvintiļu grupa) - 2017. gadā turīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,8 reizes lielāki nekā trūcīgāko iedzīvotāju ienākumi, kamēr 2016. gadā šī ienākumu starpība bija 6,3 reizes.

"Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem, Latvijā bija trešā augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm. 2016.gadā augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (40,2%) un Lietuvā (37,6%), bet vidēji ES šis rādītājs bija 30,3%. Arī kvintiļu attiecības indekss bija trešais augstākais ES. Augstāks kvintiļu attiecību indekss 2016.gadā bija tikai Bulgārijā (8,2) un Lietuvā (7,3), savukārt vidēji ES šis rādītājs bija 5,1," informēja statistikas pārvaldē.

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir Centrālās statistikas pārvaldes 2018. gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums. Tajā aptaujāti 5,8 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 10,8 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.