Vietām Latvijā ir 15 cm bieza sniega kārta; uz ceļiem apgrūtināta braukšana

© F64

Otrdienas rītā daudzviet Vidzemē, Latgalē un Sēlijā turpina snigt, liecina meteoroloģiskā informācija.

Visvairāk snidzis Sēlijā un Vidzemes centrālajā daļā. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra automatizētajiem mērījumiem sniega segas biezums Jēkabpilī pieaudzis līdz 13 centimetriem, Zosēnos - līdz 15 centimetriem. Tik daudz sniega šoziem Latvijā ir pirmo reizi.

Vidzemes, Zemgales un Latgales lielākajā daļā ir 4-9 centimetri sniega, Kurzemi sedz 2-6 centimetrus bieza sniega kārtiņa.

Sniegs un apledojums šorīt braukšanas apstākļus apgrūtina valsts autoceļu tīklā visā Latvijas teritorijā, informēja VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 166 VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" ziemas dienesta tehnikas vienības. Slidenie un sniegotie ceļa posmi tiek tīrīti un kaisīti ar pretslīdes materiāliem.

Apmierinoši braukšanas apstākļi šorīt ir uz Ainažu šosejas (A1) posmā Bīriņu pagrieziens - Ainaži, Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Salaspils līdz Babītei, Bauskas šosejas (A7) posmā no Rīgas līdz Iecavai, Jelgavas šosejas (A8) visa posma garumā, Liepājas šosejas (A9) posmā no Rīgas līdz Skrundai, Ventspils šosejas (A10) posmā no Rīgas līdz Kūdrai, kā arī no Tukuma līdz Strazdei un no Usmas līdz Ventspilij.

Uz reģionālajiem autoceļiem apmierinoša braukšana ir Dobeles, Jelgavas, Kuldīgas un Saldus apkārtnē.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, izvēloties autoceļa seguma stāvoklim atbilstošu braukšanas ātrumu un ievērojot piesardzīgu distanci.

LVC aicina informēt par apledojumu valsts autoceļu posmos, kā arī citiem sarežģījumiem, ja tādi rodas, zvanot uz diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 8000 5555. Informācija tiks operatīvi nodota ceļu uzturētājiem rīcībai.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais