Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas slimnīcas ārsti un pacienti nav apmierināti ar Neatliekamās palīdzības centra un Sievietes un bērna klīnikas telpām, šodien izrādot telpas, žurnālistiem stāstīja slimnīcas nodaļu vadītāji un ārsti.
Neatliekamās palīdzības centra vadītāja Anita Kalēja sūrojās, ka telpās, kur patlaban tiek sniegta neatliekamā palīdzība, ir ļoti daudz problēmu, kas apgrūtina ārstu darbu, kā arī rada nepatīkamu pieredzi pacientiem.
Kalēja stāstīja, ka centrā vienā plūsmā pa vienu ieeju nonāk gan pacienti, kuri ieradušies paši, gan tie, kurus atved Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Vienā telpā notiek pacientu reģistrācija un šķirošana pēc prioritātēm, turklāt centrā īsti nav uzgaidāmās telpas.
Pēc Kalējas teiktā, laikā, kad tika projektēts centrs, neatliekamo palīdzību sniedza arī Rīgas 1.slimnīca. Šī iemesla dēļ telpas paredzētas 40 pacientiem diennaktī, bet tagad pacientu plūsma ir četrkāršojusies, sasniedzot apmēram 160 pacientus diennaktī.
Centra vadītāja uzsvēra, ka tas rada dažādus sarežģījumus, turklāt tas ievērojami paildzina pacientu gaidīšanas laiku gadījumos, kad viņi izvēlējušies vērsties centrā, nevis pie ģimenes ārsta, proti, gadījumos, kad stāvoklis ir salīdzinoši viegls un nav nepieciešama tūlītēja palīdzība.
Tā kā centrs tika plānots salīdzinoši nelielai cilvēku plūsmai, telpas pat mierīgā dienā ir pārpildītas. "Mēs esam katru kvadrātcentimetru, katru kvadrātmetru centušies izmantot un pielāgot, lai daudz maz ērti būtu personālam un pacientiem," sacīja centra vadītāja.
Telpā, kur strādā dežūrārsti un viņiem piesaistītie rezidenti, ar sienu centrs nodalījis pacientus, proti, blakus dežūrārstiem aiz sienas atrodas vēl četras gultas. Centrā paredzēta arī telpa izolācijai, kuru centrs izmanto agresīviem pacientiem vai cilvēkiem ar infekciju slimībām, tomēr telpa ir pārāk maza un nav piemērota ilgstošākai pacientu novērošanai, sacīja Kalēja.
Mediķe norādīja, ka trūkumiem var pievienot arī to, ka centra telpās nav datortomogrāfijas iekārtas, tomēr šis izmeklējums jāveic daudziem pacientiem - tagad līdz iekārtai pacients jāved vismaz piecas minūtes.
Kalēja uzsvēra, ka arī reanimācijas zālē, kurā pēc platības normālos apstākļos būtu paredzēta viena pacienta aprūpei, ir divas gultas. Šobrīd vienā šaurā telpā nonāk arī divas būtiskas plūsmas - pacienti, kuriem vajadzīga otolaringologa konsultācija un kuriem nepieciešama endoskopiska izmeklēšana. Abi pakalpojumi patlaban atrodas vienā kabinetā, kuru uz maiņām pārņem vienas vai otras specialitātes mediķis. Turklāt telpās, kurās iepriekš atradās personāls, tagad tiek izvietoti pacienti, kuri gaida piederīgos.
Līdzīga situācija ir arī Sievietes un bērna klīnikā, kuras vecākā vecmāte Signe Irša norādīja, ka telpas ir ļoti šauras un tajās ļoti grūti pārvietoties cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Arī dzemdību telpas ir mazākas nekā vidēji nepieciešams, proti, klīnikas zāles ir apmēram 19 kvadrātmetrus pašas, taču saskaņā ar normālu praksi minimālais zāles plašums būtu 28 kvadrātmetri.
Irša norādīja, ka tāpat liela problēma ir sanitārās telpas, jo, kaut arī dzemdību nodaļā ir augsta riska grūtnieces un dzemdētājas, viena sanitārā telpa ar dušu un tualeti ir uz visu nodaļu, kas, viņasprāt, nav optimālākais risinājums 21.gadsimtā. Tāpat sanitārās telpas mēdz pelēt, un, kaut arī ik pa laikam tiek veikti remonti, pelējums nedaudz vairāk nekā gada laikā sāk veidoties no jauna.
Pēc Iršas paustā, arī personālam prieks nākt uz šādām telpām ik gadu mazinās, jo tieši mediķi nepārtraukti dzird un redz pacientu "komforta pieredzi Stradiņa slimnīcā". Darbiniekiem ir emocionāli sāpīgi, ka par spīti tam, ka slimnīcā tiek sniegti augstas kvalitātes medicīniskie pakalpojumi, tie jāsniedz telpās ar ļoti sliktu stāvokli, piebilda vecmāte.
Arī Sievietes un bērna veselības klīnikas vadītāja Maira Jansone norādīja, ka apstākļi šajās telpās ir grūti, bet kosmiskie remonti esot tikai "plāksteris" īsam laikam. Pēcdzemdību šaurajās palātas esot arī grūti uzturēt optimālo temperatūru un mitrumu saistībā ar logu slikto stāvokli, īpaši ziemā ap logiem veidojas pelējums, tie bieži ir mitri, turklāt reizēm no palodzēm pat līst ūdens, sacīja Jansone.
Viņa norādīja, ka klīnika ir vienīgā tāda Latvijā, kurā palīdzību saņem grūtnieces un dzemdētājas sarežģītās situācijas, un, tā kā šīs sievietes nevar dzemdēt nekur citur, viņas spiestas ilgstoši samierināties ar apkārtējiem apstākļiem.
Jansonei šķiet, ka Stradiņa slimnīcā tā ir vienīgā dzemdību nodaļa, kurā apstākļi nav adekvāti, lai tajos atrastos mātes ar bērniem. Centrs "skaita mēnešus un gadus", kad tiks pārvietots uz jaunām telpām slimnīcas jaunajā A korpusā, piebilda Jansone.
Kā ziņots, Eiropas Komisija apstiprinājusi Stradiņa slimnīcas jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības plānu, žurnālistus informēja slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga.
Plānots, ka A korpusa otrās kārtas ēkā atradīsies Neatliekamās medicīnas centrs jeb uzņemšana, operāciju zāles, ķirurģijas un neiroķirurģijas profili, neiroloģijas nodaļa un insulta vienība, sejas un žokļu ķirurģija, kā arī intensīvā terapija un Sievietes un bērna klīnika kopā ar dzemdību bloku.
