Šobrīd Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku vajadzībām tiek īstenots krasta apsardzes patruļkuģu būves projekts. Tas paredz piecu jaunu patruļkuģu būvi, kas nodrošinās Jūras spēku Flotiles sekmīgu aizsardzības funkciju izpildi, modernizāciju un spēju attīstīšanu.
Domājot par kuģu nosaukumiem, tika pieņemts lēmums kuģu nosaukumus izvēlēties atbilstoši nozīmīgākajām brīvības cīņu norises vietām Latvijas vēsturiskajos novados: Kurzemē, Zemgalē, Augškurzemē (Sēlijā), Vidzemē un Latgalē.
Ar Latvijas Kara muzeja speciālistu palīdzību apzinot nozīmīgākās Latvijas armijas kauju norises vietas šajos novados, tika pieņemts lēmums patruļkuģiem dot nosaukumus „Skrunda”, „Cēsis”, „Viesīte”, „Jelgava” un „Rēzekne”, ievērojot minēto vietvārdu secību, kas atbilst hronoloģiskajai kauju norisei Brīvības cīņu laikā.
Skrundas kauja norisinājās 1919.gada 29.janvārī. Pulkveža Oskara Kalpaka komandētais 1.latviešu atsevišķais bataljons kopā ar vairākām citām Landesvēra rotām uzbruka Skrundai, kuras apkārtnē bija izvietojies 2.padomju Latvijas strēlnieku pulks. Kalpakiešu gūtā uzvara bija pirmais nacionālās armijas vienību panākums atbrīvošanas cīņās un iezīmēja lūzuma momentu Latvijas teritorijas atbrīvošanā no lielinieku karaspēka. Godinot šīs dienas notikumus, katru gadu 29.janvārī Skrundā tiek svinēti Karoga svētki.
Cēsu kaujas, kas bija lielākās kaujas visu triju Baltijas valstu neatkarības karu (1918-1920) vēsturē, norisinājās no 1919.gada 6. līdz 23.jūnijam starp Latvijas Pagaidu valdības karaspēka Ziemeļlatvijas brigādi un Igaunijas armiju no vienas puses un Baltijas Landesvēra vācu daļām un vācu Dzelzsdivīziju no otras puses. Tajās igauņu – latviešu apvienotie spēki pilnībā sakāva Latvijas naidīgos vācu spēkus, Kārļa Ulmaņa vadītā pagaidu valdība atguva noteikšanu par lielāko daļu valsts teritorijas un radās priekšnoteikumi vienotas Latvijas armijas radīšanai. Godinot šo dienu notikumus, katru gadu 22.jūnijā tiek svinēta Varoņu piemiņas diena.
Viesītes kauja norisinājās 1919.gada 14.oktobrī starp bermontiešiem no vienas puses un Latvijas armijas 3.Jelgavas kājnieku pulka vienībām un Viesītes aizsargu nodaļu no otras puses. Gūtā uzvara apturēja bermontiešu vienību virzīšanos Augškurzemē un Latgales virzienā.
Jelgavas atbrīvošanas operācija no Pāvela Bermonta-Avalova karaspēka notika 1919.gada 21.novembrī. Pēc „Bermontiādes” kaujām pie Rīgas (1919.gada 8.oktobris – 11.novembris) Jelgavas atbrīvošanas operācija bija nākamā nozīmīgākā Latvijas armijas uzvara kaujā pret bermontiešu karaspēku, kas ļāva atbrīvot no Latvijas valsts pretiniekiem Zemgali un ievērojami paātrināja bermontiešu izdzīšanu no Latvijas teritorijas.
Rēzeknes atbrīvošanas operācija no lielinieku karaspēka norisinājās 1920.gada 21.janvārī. Tā bija lielākā kaujas operācija Latgalē, kuru nacionālais karaspēks veica saviem spēkiem, atsakoties no sabiedrotā Polijas karaspēka palīdzības. Rēzeknes kaujas iznākums izšķīra Latgales atbrīvošanas operācijas gaitu – lielinieku karaspēks bija spiests pilnībā atstāt Latvijas teritoriju.
Šā gada jūnijā "Rīgas kuģu būvētava" sāka būvēt Jūras spēku Flotiles trešo krasta apsardzes patruļkuģi "Viesīte". Pirmie divi patruļkuģi tiek būvēti Vācijas kuģu būves rūpnīcā "Abeking&Rasmussen".