Saeimas lēmums pieņemt likuma grozījumus, lai palielinātu mediķu atalgojumu nākamajos trīs gados, uzliek par pienākumu jaunajai valdībai, veidojot 2019. gada valsts budžetu, veikt fiskālo konsolidāciju jeb valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošanu, paziņojusi Fiskālās disciplīnas padome.
Saeima pagājušajā nedēļā iekļāva likumā par veselības nozares finansēšanu normu, kas paredz par 20 procentiem palielināt mediķu darba atalgojumu, nenosakot, kāds būs nepieciešamā finansējuma avots.
Fiskālās disciplīnas padome nosūtījusi Saeimai un Ministru kabinetam viedokli saistībā ar Saeimas 13. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas no 2019. gada 1. janvāra paredz palielināt veselības aprūpes nozares finansējumu par 20 procentiem. Pieņemot minētos likuma grozījumus laikā, kad nākamā gada valsts budžets vēl nav apstiprināts, Saeima nav ņēmusi vērā fiskālās disciplīnas principus, saka Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. Padome norāda, ka Saeimas lēmums atbalstīt papildu izdevumus ar fiskālo ietekmi 2019. gadā - 87 483 708 eiro, 2020. gadā - 191 227 820 eiro un 2021. gadā - jau 314 599 953 eiro bez kompensējošiem pasākumiem ir skaidrs signāls uz nepieciešamību jaunajai valdībai tās tuvākajos darbības mēnešos, arī veidojot 2019. gada valsts budžetu, veikt fiskālo konsolidāciju jeb valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošanu. Mediķu atalgojuma celšanai nav norādīti finansēšanas avoti un nav pieejama arī pietiekami brīva fiskālā telpa. «Konstatējam arī to, ka fiskālās disciplīnas regulējums nav pietiekams apstākļos, kad tiek ieviests pagaidu budžets, apdraudot sabalansētas makroekonomiskās politikas īstenošanu un valsts spējas pildīt uzņemtās saistības Eiropas Savienībā,» atzina J. Platais. Fiskālās disciplīnas likums paredz, ka padome sagatavo un iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam viedokli par fiskālās politikas jautājumiem, ja padome tos uzskata par būtiskiem.
Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumi tika sagatavoti pāris nedēļu laikā, Saeima turklāt tiem piešķīra steidzamības raksturu, un grozījumi tika pieņemti divos lasījumos vienas dienas laikā.
Lēmumu atbalstīja arī Veselības ministrija, un, visticamāk, politiķi šādi rīkojās, lai nepieļautu turpmāku mediķu protestu iespējamību. Mediķu neapmierinātību izraisīja bažas, ka nākamgad varētu nenotikt solītā atalgojuma celšana par 20 procentiem. Likuma par budžetu 2019. gadam vēl nav, un tāds līdz gada beigām arī netiks pieņemts. Lai pierādītu (vai parādītu) mediķiem rīcībspēju, jaunievēlētā Saeima izlēma par šādu soli - grozīt likumu, iekļaujot tajā politisku apņemšanos, lai gan pilnīgas skaidrības par finansējumu joprojām nav.