Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju nezina, ko iesākt ar dāvanu iesaiņojumiem

Trešdaļa jeb 31% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nezina, ko iesākt ar dāvanu papīriem, maisiņiem un citiem iesaiņojuma veidiem pēc dāvanu izsaiņošanas, tāpēc tos vienkārši izmet sadzīves atkritumos, liecina vides apsaimniekotāja "Latvijas Zaļais punkts" aptauja par dāvanu saiņošanas paradumiem.

Kā liecina aptaujas rezultāti, vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dāvanu iesaiņošanai izvēlas dāvanu papīru un papīra dāvanu maisiņus, bet mazāk ir tādu, kas dāvanas ievieto kartona kastītēs, auduma maisiņos, ietin kreppapīrā vai īpašā plastikāta materiālā.

Savukārt 25% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju dāvanu iesaiņojumus pirms izmešanas sašķiro pēc iepakojuma veida un izmet konkrētajam materiālam paredzētajā šķiroto atkritumu konteinerā.

Viskūtrākie dāvanu iesaiņojuma šķirotāji ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri arī salīdzinoši retāk pēc dāvanu atvēršanas iesaiņojumu glabā un izmanto atkārtoti, bet ievērojami biežāk nekā citas sabiedrības grupas izmet to sadzīves atkritumos (53%).

"Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis sacīja, ka dāvanu iesaiņojumu šķirošana ir saprātīgs risinājums ne tikai no vides aizsardzības, bet arī finansiālā aspekta. "Jo, lai gan vairāk nekā ceturtdaļa jeb 28% Latvijas iedzīvotāju uzskata tēriņus Ziemassvētku vai Jaungada dāvanu saiņošanai par lieku naudas izšķērdēšanu, vairumam tomēr ir svarīgi parūpēties par skaistu iesaiņojumu," atzīmēja Zakulis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka dāvanu noformējumam ik gadu tiek atvēlēta naudas summa, kas svārstās no dažiem desmitiem centu līdz vairāk nekā 20 eiro. Tostarp aptuveni trešā daļa jeb 33% aptaujāto atzīst, ka dāvanu saiņošanai tērē līdz piecus eiro, 18,9% tam atvēl 5-10 eiro, 6,8% - 10-20 eiro, bet 7,3% dāvanu saiņošanai tērē vairāk nekā 20 eiro.

Zakulis atzina, ka dāvanu saņemšana rada prieku, taču izmantotais dāvanu iesaiņojums nonāk atkritumos. "Apkārtējā vide gan nav pārāk priecīga, ja to "apdāvinām", izmetot šos atkritumus, kur pagadās - sevišķi, ja dāvanu iesaiņojums ir neorganisks, piemēram, plastikāta iesaiņojuma materiāli. Tādēļ svētku laikā aicinām divreiz padomāt, vai dāvana tās saņēmējam sagādās lielāku prieku, ja būs ietīta košā plastikāta plēvē? Vai varbūt bez šāda iesaiņojuma var iztikt un dāvanu noformēt, izmantojot radošākus paņēmienus un dabai draudzīgus materiālus, tādus kā papīrs, kartons un dažādi dabas materiāli? Mēs iesakām parūpēties par dāvanu iesaiņojuma otro dzīvi, atrodot tam atkārtotu pielietojumu vai vismaz izmetot to tam paredzētajā vietā," norādīja Zakulis.

"Latvijas Zaļais punkts" iedzīvotāju aptauju veica sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2018.gada novembrī, internetā aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka "Latvijas Zaļā punkts" pērn strādāja ar 6,33 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,8% mazāk nekā gadu iepriekš, bet zaudējumi pieauga 3,9 reizes un bija 936 750 eiro.

Kompānija reģistrēta 2000.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir 1,087 miljoni eiro.