Alimentu piedzīšanai varētu ieviest nulles deklarācijas vai publiskot nemaksātāju vārdus

Kā viens no risinājumiem efektīvākai uzturlīdzekļu piedziņai būtu tā sauktās nulles deklarācijas ieviešana. Tas ļautu izvairīties no gadījumiem, kad nemaksājošajai personai neparādās oficiāli ienākumi un īpašumi, taču viņš faktiski strādā algotu darbu vai īpašumus norakstījis radiniekiem, trešdien sprieda Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

Pārrunājot Uzturlīdzekļu garantiju fonda darbību, deputāti secināja, ka nepieciešams meklēt efektīvākus veidus uzturlīdzekļu piedziņai. Pusgada laikā piedzīti uzturlīdzekļi 400 tūkstošu latu apmērā, kas ir apmēram 10 procenti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksātās summas. Uzturlīdzekļu piedziņa, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, ir uzlabojusies, taču tā joprojām nav pietiekama.

Uzturlīdzekļu garantiju fonds maksā uzturlīdzekļus, ja persona, kurai to piespriedusi tiesa, to nedara. Pēc tam valsts samaksāta summa tiek piedzīta. Šim parādam pret valsti nav noilguma, un to var iekasēt arī no personas vecuma pensijas, skaidroja Uzturlīdzekļu garantiju fonda direktors Edgars Līcītis.

Kā viens no risinājumiem efektīvākai uzturlīdzekļu piedziņai būtu tā sauktās nulles deklarācijas ieviešana. Tas ļautu izvairīties no gadījumiem, kad nemaksājošajai personai neparādās oficiāli ienākumi un īpašumi, taču viņš faktiski strādā algotu darbu vai īpašumus norakstījis radiniekiem. „Amatpersonas un ierēdņi jau šobrīd deklarācijas iesniedz katru gadu, un kāpēc gan to nevarētu darīt visi? Tas atrisinātu daudzas problēmas,” teica Andris Bērziņš (ZZS).

Komisijas deputāte Dagnija Staķe (ZZS) pauda viedokli, ka iedarbīgs līdzeklis būtu nosacītu sodu piespriešana par uzturlīdzekļu nemaksāšanu. „Sodāmība cilvēkam nākotnē liegtu daudzas lietas, un tad viņš nopietni padomātu pirms novārtā pamest savu bērnu un izvairīties no uzturlīdzekļu maksāšanas,” teica D. Staķe.

E. Līcītis skaidroja, ka tiek izvērtēta iecere publiskot informāciju par uzturlīdzekļu piedziņas reģistrā iekļautajām personām, bet ir jādomā par piemērotāko un samērīgāko veidu - vai informācija būtu publiski pieejams saraksts vai to varētu iegūt pēc pieprasījuma. Jau šobrīd reģistra informācija ir pieejama kredītiestādēm, un tās to salīdzinoši aktīvi izmanto.

Tāpat tika pārrunāta iespēja uzturlīdzekļu parādniekiem liegt tiesības vadīt automašīnu vai kārtot vieglā transportlīdzekļa tehnisko skati. E. Līcītis informēja, ka 2007. gadā šāda iecere valdībā tika noraidīta cilvēktiesību ekspertu iebildumu dēļ, tomēr patlaban šāda iespēja tiek atkal apsvērta.

Latvijā

“Man jau trīs dienas ir slikta dūša. Vemšana, galvassāpes, bezmiegs. Katru dienu, atverot e-pastu, pirmā doma – vai būs atkal jauns paziņojums no CSDD par 350 eiro sodu vai nebūs? Kopā sods jau sakrājies pāri tūkstotim, tuvojas diviem,” asaras valdīdama, man sūdzas kāda satraukta paziņa. Viņa ir izmisumā.

Svarīgākais