Izveidota Latvijas Žurnālistu Mediju padome

Šodien Latvijas Žurnālistu savienības valde nodibināja Latvijas Žurnālistu Mediju padomi. Par Latvijas Žurnālistu Mediju padomes priekšsēdētāju ievēlēts Māris Ķirsons.

Latvijas Žurnālistu Mediju padomē ir ievēlēti:

Vladislavs Andrejevs (TV Channel Current Time | Radio Liberty | Voice of America)

Viktors Avotiņš (“Neatkarīgā Rīta Avīze”)

Arno Jundze (Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs)

Māris Ķirsons (laikraksts “Dienas Bizness”)

Juris Paiders (Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs)

Mediju padomes nolikumā ir teikts, ka Latvijas Žurnālistu Mediju padome ir neatkarīga nozares pašregulējoša struktūra, kuras locekļi savos lēmumos vadās no savas profesionālās pieredzes, Latvijas likumiem un saviem uzskatiem.

Latvijas Žurnālistu Mediju padome nepauž Latvijas Žurnālistu savienības nostāju, Latvijas Žurnālistu Mediju padomei nav saistoši Latvijas Žurnālistu savienības lēmumi vai Latvijas Žurnālistu savienības paustie viedokļi vai nostāja. Latvijas Žurnālistu Mediju padomi ievēlē Latvijas Žurnālistu savienības valde. Padomes locekļu skaits ir no trim līdz deviņiem. Padomes loceklim pilnvaru termiņš ir divi gadi. Par padomes locekļu atsaukšanu vai atbrīvošanu no pienākumiem lemj Latvijas Žurnālistu savienības valde. Par padomes locekļiem var būt nozares profesionāļi ar nevainojamu reputāciju. Padomes locekļi var nebūt Latvijas Žurnālistu savienības biedri. Latvijas Žurnālistu Mediju padomes lēmumi un atzinumi tiek pieņemti ar klātesošo padomes locekļu balsu vairākumu. Latvijas Žurnālistu Mediju padomes locekļi no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju, kurš vada padomes darbu. Padomes locekļi pilda savus pienākumus bez atlīdzības.

Latvijas Žurnālistu savienības Mediju padomes kompetencē ietilpst jautājumi par mediju un žurnālistu profesionālās ētikas ievērošanu visiem Latvijas medijiem, kuru vadība un žurnālisti ir apņēmušies ievērot 1992. gada 28. aprīlī pieņemto Latvijas Žurnālistu ētikas kodeksu vai arī 2001. gada 14. maijā pieņemto Latvijas Preses, radio un televīzijas žurnālistu profesionālās ētikas kodeksu. Padome var pieņemt izskatīšanai arī jebkurus jautājumus, kas ir būtiski Latvijas mediju nozarei, žurnālistikas profesionālās ētikas standartiem, jautājumus, kas skar vārda brīvības ievērošanu un mediju darbību Latvijā.

Pie padomes var vērsties ikviens Latvijas lasītājs, skatītājs, klausītājs vai jebkura persona, kas uzskata, ka kāds no Latvijas mediju nozares nav ievērojis profesionālās ētikas standartus vai rīkojies neētiski.

Dibinot Latvijas Žurnālistu Mediju padomi, Latvijas Žurnālistu savienības viedokli izsaka Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Imants Liepiņš:

“Starptautiskā Žurnālistu federācija, kuras locekle ir Latvijas Žurnālistu savienība, ir precīzi formulējusi principu, kā var tikt vērtēta žurnālistu profesionālā ētika. Žurnālistu darbu drīkst vērtēt tikai mūsu kolēģi (praktizējoši žurnālisti, kas ir darba attiecībās ar kādu mediju), un nevis valdības, to finansētas pašcenzūras padomes, pašpasludinātas organizācijas vai tamlīdzīgi.”

Latvijas Žurnālistu Mediju padomes locekļi par savu darbu Latvijas sabiedrības labā nesaņem atlīdzību. Latvijas Žurnālistu Mediju padome nepieprasīs un nepretendēs uz valsts vai nodokļu maksātāju finansējumu nozares pašregulējošo funkciju veikšanai.

Latvijas Žurnālistu savienība aicina arī visas citas mediju nozares pašregulējošās organizācijas nepieprasīt valsts budžeta finansējumu mediju ētikas struktūru darbībai, bet veikt šīs funkcijas bez atlīdzības. Latvijas Žurnālistu savienība aicina Kultūras ministriju valsts budžetā atvēlētos līdzekļus mediju ētikas struktūru izveidei novirzīt lietderīgākam mērķim: to Latvijas preses un žurnālistikas veterānu atbalstam, kuri visu mūžu ziedojuši, kalpojot sabiedrībai, bet mūža nogalē dzīvo ļoti trūcīgos apstākļos.