Par Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāju ievēlēts Andrejs Siliņš

Šodien notika pirmā no jauna apstiprinātās Latvijas Zinātnes padomes (LZP) sēde, kuras dalībnieki par LZP priekšsēdētāju ievēlēja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īsteno locekli, LZA viceprezidentu un ārlietu sekretāru habilitēto fizikas doktoru, profesoru Andreju Siliņu, savukārt par vietnieku - LZA īsteno locekli habilitēto fizikas doktoru, profesoru Ivaru Lāci.

Siliņu darbam jaunajā LZP izvirzījusi LZA un saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu par LZP priekšsēdētāju kļūst viens no pieciem LZA izvirzītajiem LZP locekļiem. Savukārt Lācis ir Ministru prezidenta nominēts pārstāvis LZP, informē izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe.

Atklājot sanāksmi, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) uzsvēra, ka viņai ir gan gods, gan atbildība saskaņā ar noteikto kārtību vadīt pirmo no jauna apstiprinātās LZP sēdi. "Gods, jo zinātnei ir nozīmīga loma valsts attīstībā tuvākā un tālākā nākotnē. Atbildība, jo LZP kopš 1990.gada ieņem svarīgu vietu Latvijas zinātnes politikā. Ir būtiski, lai arvien lielākai sabiedrības daļai ir interese un izpratne par zinātni un lai zinātnes attīstība notiktu mērķtiecīgi - efektīvā un produktīvā zinātnisko institūciju savstarpējā sadarbībā un sadarbībā ar uzņēmējiem, nodrošinot valsts un tautsaimniecības ilgtermiņa attīstību un vienlaikus ievērojot arī starptautiskos procesus zinātniskajā telpā," norādīja Koķe.

Uzrunājot LZP, Koķe uzsvēra: lai veicinātu vienotu valsts politiku, starpnozaru un starpsektoru sadarbību zinātnē, pētniecībā un inovācijā, ir paplašināts LZP sastāvs no līdzšinējiem 12 līdz 23 dalībniekiem. LZP darbā papildu ir iesaistīti pārstāvji gan no Ekonomikas, Kultūras, Veselības, Vides, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Zemkopības ministrijas, gan organizācijām, piemēram, no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības.

Citu ministriju pārstāvjiem Koķe vēlēja, lai viņi kļūst par cilvēkiem, kuri sasaista zinātniskās darbības jomas savās nozarēs ar kopējo valsts zinātnes politiku, tajā skaitā arī sadarbību ar uzņēmējiem. Zinātnes un komercdarbības saiknes stiprināšanu un zinātnes internacionalizāciju ministre vēlēja arī jaunajam LZP priekšsēdētājam.

Šodien Koķe iepazīstināja LZP ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieeju 2011.gada un nākamo gadu valsts budžeta projektu izstrādē, kas sekmētu stabilitāti un prognozējamību zinātnē un pētniecībā. Proti, tiek rosināts valsts ilgtermiņa finanšu saistībās paredzēt vismaz daļu līdzekļu valsts pētījumu programmu īstenošanai, tā kā šīs programmas tiek apstiprinātas uz vairākiem gadiem, lai zinātnieki zinātu pieejamo finansējumu to īstenošanas gaitā.

Koķe aicināja LZP īpašu uzmanību pievērst augstākās izglītības un zinātnes sadarbības stiprināšanai, kā arī zinātnes internacionalizācijai un sadarbībai ar industriju.

Savukārt, diskutējot par zinātnes infrastruktūras attīstību, atbilstošākiem veidiem zinātnieku un uzņēmēju sadarbībai un Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu ieguldījumu zinātnes attīstībai, sanāksmes laikā tika pausts vienots redzējums par nepieciešamību stiprināt zinātnes un industrijas sadarbību, nodrošināt mērķtiecīga un koncentrēta atbalsta piešķiršanu un resursu efektīvu izmantošanu.

Šo iemeslu dēļ IZM kopā ar partneriem strādā pie valsts nozīmes pētniecības centru noteikšanas un līdzekļu - vairāk nekā 102 miljonu latu - ieguldīšanas nosacījumu un mehānismu izstrādes pētniecības infrastruktūras attīstībai, tajā skaitā, lai sekmētu tirgus vajadzībām atbilstošas un inovatīvas pētniecības infrastruktūras izveidi.

Vienlaikus Koķe akcentēja, ka zinātniekiem kā nozares pārstāvjiem un IZM kā atbildīgajai institūcijai par šīs nozares attīstību ir jābūt galvenajiem, kas nosaka šo investīciju ieguldīšanas kārtību, īpatsvaru dažāda rakstura projektos un veidus zinātnes un industrijas sadarbībai, nevis tas būtu darāms Finanšu ministrijai (FM).

Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka LZP jau tuvākajā laikā sniegs savu viedokli par Ministru kabineta noteikumu projektu par zinātnes infrastruktūras attīstību un vairāk nekā 102 miljonu latu ieguldīšanu tajā, ņemot vērā konceptuālās nostājas šajā jautājumā atšķirību starp IZM un FM.

Sēdes laikā Koķe pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstus "Par pašaizliedzību un panākumiem strādājot Latvijas valsts un tautas labā" bijušajam LZP priekšsēdētājam, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktoram, LZA īstenajam loceklim, habilitētajam bioloģijas doktoram, profesoram Elmāram Grēnam, un bijušajam LZP priekšsēdētāja vietniekam, Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūta direktoram, LZA īstenajam loceklim habilitētajam inženierzinātņu doktoram, profesoram Jurim Jansonam.

Svarīgākais