Neraugoties uz partiju apvienības "Jaunā Vienotība" (JV) oficiālo nostāju, ticamākais kandidāts, kas varētu gūt arī vismaz neliela vairākuma atbalstu, ir politiķis Krišjānis Kariņš (JV).
Vairākas partijas sarunā ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni paudušas, ka varētu izvērtēt Kariņa kandidatūru. Prezidents esot vaicājis arī par bezpartejisku premjera kandidatūru, tomēr partiju vairākums šādu ideju neatbalsta.
Neoficiāli tiek pausts, ka koalīcijas kodolu sākotnēji varētu veidot partiju apvienība "Attīstībai/Par!", Jaunā konservatīvā partija (JKP), nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, kā arī JV. Šīm partijām parlamentā ir 50 balsu. Atkarībā no tālākām sarunām un arī JKP "sarkanajām līnijām" pret Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), varētu būt runa arī par ZZS iesaisti un kādām "KPV LV" balsīm.
Pagaidām neesot vienošanās par atbildības jomu sadalījumu topošajā valdībā. Izskanējis, ka no JV tiekot saņemti pretrunīgi signāli par to, cik reāla būtu Kariņa kandidatūra premjera amatam.
Kā ziņots, AP pārstāvis Artis Pabriks šodien paziņoja, ka vairs nepretendē uz Ministru prezidenta amatu. AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pauda, ka neuzstās uz premjera amata kandidātu no savas partijas.
Savukārt JV Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis norādījis, ka vispirms jādod iespēja izveidot valdību lielākām frakcijām. Ja valstī būs politiskā krīze, un citas lielākas partijas nespēs izveidot valdību vai tām nebūs atbilstoša kandidāta, tad JV var šo darbu paveikt, sacīja Latkovskis, uzsverot, ka pašlaik Latvijā nav politiskās krīzes.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents vakar atsauca "KPV LV" pārstāvja Alda Gobzema nomināciju premjera amatam.
