Pabriks atsauc savu kandidatūru uz Ministru prezidenta amatu; neoficiāli izskan Kariņa kandidatūra
Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" politiķis Artis Pabriks nolēmis atteikties no iespējamas pretendēšanas uz Ministru prezidenta amatu, informē AP pārstāve Laila Spaliņa.
"Situācijā, kad rīcībspējīgas valdības izveidošana ir Latvijas stabilas attīstības priekšnoteikums un mana kandidatūra atsevišķu politiķu aizvainojuma un ambīciju dēļ varētu traucēt vienoties, esmu pieņēmis lēmumu atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas," paziņojumā pauž Pabriks.
Politiķis akcentē, ka nekad nav licis savas personiskās ambīcijas augstāk par valsts interesēm. "Manuprāt, politiķa uzdevums nav iegūt varu par katru cenu tikai tādēļ, lai nonāktu kāda kabineta portretu galerijā. Politiķa uzdevums ir runāt, pārliecināt, censties rast kompromisu un arī piekāpties, ja tas ir sabiedrības un valsts interesēs," pauž Pabriks.
Viņš brīdina, ka pašlaik "bezatbildīgi politiķi cenšas iegūt reitinga punktus ar elkoņiem un skaļiem paziņojumiem, mēģina izkarot sev vietu varas olimpā, šķeļot sabiedrību, apmelojot konkurentus un pildot oligarhu rīkojumus".
"Tas nav un nekad nav bijis mans ceļš politikā. Es aizgāju no Eiroparlamenta, lai vestu politikā jaunus cilvēkus, lai būtu noderīgs Latvijai, strādājot šeit uz vietas, jo uzskatu, ka šobrīd mūsu dzimtenes nākotne izšķiras šeit, uz vietas, nevis Briselē vai Strasbūrā. Tas mums ir izdevies," pauž AP politiķis.
Pabriks norāda, ka ir devis solījumu Latvijas cilvēkiem un arī turpmāk izmantos savas zināšanas un pieredzi, "lai strādātu valsts labā - parlamentā vai valdībā".
Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirmdien atsauca politiķa Alda Gobzema (KPV LV) nomināciju premjera amatam, ņemot vērā, ka viņa veidotajai valdībai nebūtu izdevies iegūt Saeimas vairākuma atbalstu.
Gobzems bija otrais nominētais premjera amata kandidāts, kurš mēģināja izveidot valdību. Iepriekš prezidents bija uzticējis valdības veidošanu Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.
Neoficiālās sarunās kā iespējamo kompromisa kandidātu premjera amatam politiķi min "Jaunās Vienotības" (JV) pārstāvi Krišjāni Kariņu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Kariņš aģentūrai LETA sacīja, ka pašlaik prezidents nav aicinājis viņu uz tikšanos, kā arī sarunas par viņa nominēšanu nav notikušas.
Kariņš norādīja, ka pašlaik situācija ir ļoti neskaidra un jāredz, kā tā attīstīsies, proti, vai AP nevēlēsies izvirzīt citu kandidātu, ņemot vērā, ka tā ir tā dēvētā jaunā partija.
Neoficiāli tiek pausts, ka koalīcijas kodolu sākotnēji varētu veidot AP, Jaunā konservatīvā partija (JKP), nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, kā arī JV. Šīm partijām parlamentā ir 50 balsu. Atkarībā no tālākām sarunām un arī JKP "sarkanajām līnijām" pret Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), varētu būt runa arī par ZZS iesaisti un kādām "KPV LV" balsīm.