Laiks rit, bet ne plāna, ne valdības

Aldis Gobzems Valsts prezidentam Raimondam Vējonim atzinis, ka, par spīti visiem centieniem, Saeimas vairākuma atbalstīts valdības modelis viņam nav. Prezidents tuvākajā laikā atsauks A. Gobzema kandidatūru un nākamo kandidātu meklēs politiskajās konsultācijās ar partijām, bet nu jau bijušais premjerministra amata kandidāts brīdina, ka aizvien neizbēgamāka šķiet ārkārtas vēlēšanu nepieciešamība.

A. Gobzems, dodoties pie R. Vējoņa, ilūzijas par to, ka viņš varētu realizēt vienu no savām iecerēm un, par spīti visam, tomēr virzīt savu valdību uz balsojumu Saeimā, neloloja. Taču ceļā uz Rīgas pili, kurā būs jāatzīst sava sakāve, viņu ar plakātiem rokās uzmundrināja aptuveni 30 partijas KPV LV un paša A. Gobzema atbalstītāji.

Pēc aptuveni 40 minūtes ilgušas sarunas R. Vējonis paziņoja: «Pēc sarunas es Gobzemu informēju, ka sagatavošu rīkojumu par viņa kandidatūras atsaukšanu un tuvākajā laikā uzsākšu konsultācijas ar politiskajām partijām par viņu redzējumu un turpmākajiem soļiem.» Nekas gan neliecināja, ka prezidentam būtu kāds plāns, ar kuru viņš Saeimā ievelētās partijas pabaidīja pirms A. Gobzema nominēšanas augstajam amatam.

Tomēr jāatzīst - situācija izveidojusies tāda, ka izstrādāt plānu, kurš piespiestu partijas vienoties, ir praktiski neiespējami, jo tās savā starpā jau atkal savilkušas tādas sarkanās līnijas, kuras izdzēst ar prezidenta pilnvarām ir grūti. Proti, A. Gobzems jau atkal paziņoja, ka KPV LV neies Attīstībai/Par! premjerministra amata kandidāta Arta Pabrika vadītā valdībā, nepieņemams KPV LV ir arī kuluāros piesauktais Jaunās Vienotības kandidāts premjera amatam - kandidāts Nr.2, proti, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Jaunā konservatīvā partija nule atkārtoti apliecinājusi, ka nestrādās valdībā, kurā būs iesaistīta arī Zaļo un zemnieku savienība, bet atlikušie labēji centriskie premjerministra amata kandidāti paši nevēlas uzņemties šo pienākumu. Piemēram, Roberts Zīle no Nacionālās apvienības.

Pirmdienas pēcpusdienā prezidents neņēmās prognozēt, kur tiks rasts nākamais augstā amata nominants. To, vai tas būs kādai ievēlētai partijai piederīgs vai bezpartejisks, izšķiršot sarunas ar partijām. Jaunās Vienotības premjerministra amata kandidāts Krišjānis Kariņš jau prognozējis, ka nākamais kandidāts varētu būt kāds Attīstībai/Par! pārstāvis.

Divu nedēļu laikā, kopš prezidents premjerministra amatam nominēja A. Gobzemu, pilsoniskajā sabiedrībā aizvien skaļāks kļuva viedoklis, ka R. Vējonis, nominējot KPV LV premjerministra amata kandidātu, pieļāvis kļūdu. Attīstībai/Par! līderis Juris Pūce šo izvēli pat pielīdzināja granātas iedošanai mērkaķim.

Pats R. Vējonis uzskata, ka kļūdas pieļautas nav, vien kārtējo reizi apliecināts, ka Latvija ir demokrātiska valsts. «Es vadījos pēc sabiedrības dotā mandāta konkrētajai politiskajai partijai un konkrētajam Ministru prezidenta kandidātam. Tāpēc vēlos teikt viņam paldies, ka viņš piekrita šajā nebūt vieglajā situācijā uzņemties valdības veidošanas procesu,» pauda prezidents.

Šajā kontekstā R. Vējonis jaunās valdības meklējumu laikā vismaz jau otro reizi pauda nožēlu, ka nav ņemta vērā viņa runa 13. Saeimas pirmajā sēdē, kurā viņš aicināja partijas domāt ne tikai par savu vēlētāju, bet par visu Latvijas iedzīvotāju labklājību un nākotni. «Man jākonstatē no jau otro reizi notikušajām politisko partiju sarunām ar izvirzītajiem kandidātiem, ka politiskajām partijām un atsevišķām personālijām politiskajās partijās joprojām ir lielas ambīcijas un valsts intereses ir noliktas otrajā vietā. Tas ir skumji, ka tā mūsu valstī notiek,» norādīja prezidents.

A. Gobzems pirmdien pauda, ka jau no paša sākuma zinājis, ka viņa veidotā valdība tiks torpedēta, bet KPV LV un viņš izvēlējies tādu taktiku, kas torpedēšanu padara pēc iespējas grūtāku. Taču vismaz vārdos A. Gobzems joprojām ir pārliecināts, ka KPV LV un viņam personīgi šis nav pēdējais valdības veidošanas mēģinājums un ka viņa pārstāvētā politiskā organizācija agri vai vēlu vadīs valdību. Iespējams, ka šo ticību viņš balsta ārkārtas vēlēšanu iespējamībā. «Domāju, ka agrāk vai vēlāk, bet ļoti straujiem soļiem mēs tuvojamies ārkārtas vēlēšanām. Tas, kas notiek Latvijas politikā, ir pamats uzskatīt, ka pie tā arī novedīs,» teica A. Gobzems.

Jautāts, vai KPV LV pati varētu rosināt ārkārtas vēlēšanas, savācot nepieciešamo skaitu vēlētāju parakstu, A. Gobzems atbildēja mīklaini, dēvējot atbildi par tēlainu izteikumu: «Domāju, ka tā situācija nobriedīs ap laiku, kad Doma laukumā Ziemassvētku eglīte būs aizvākta, varbūt [tad] atcerēsimies manus vārdus.»