Dzintars uzskata, ka partijām jāatjauno savstarpējās konsultācijas par valdības veidošanu

© Andrejs Terentjevs/F64 Photo Agency

Partijām jāatjauno savstarpējās konsultācijas par valdības veidošanu, uzskata nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Politiķis aģentūrai LETA sacīja, ka daudz kas ir atkarīgs arī no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rīcības un viedokļa, piemēram, tas, kurš varētu uzņemties oficiālo sarunu organizēšanu. Neformāla komunikācija partiju starpā jau notiekot.

Dzintars arī uzskata, ka tā dēvēto jauno partiju iespējas izveidot valdību vēl nav izsmeltas, lai arī pagaidām ar to nav sekmējies. "Ja izvēle ir starp vecas koalīcijas partijām un jaunievēlētajām partijām, tad labāks signāls sabiedrībai būtu, ja kādai no jaunām partijām izdotos izveidot koalīciju," uzskata VL-TB/LNNK līderis.

Nacionālā apvienība respektē prezidenta lēmumu atsaukt Alda Gobzema (KPV LV) nomināciju premjera amatam. Šis lēmums bija balstīts reālās situācijas novērtējumā, turklāt prezidents jau tuvākajā laikā tiksies ar partijām, sacīja Dzintars.

Vērtējot iespēju partijām pašām vienoties par kompromisu, Dzintars sacīja, ka iespējamība panākt vienošanos par koalīciju bez prezidenta iesaistes ir maza.

Kā ziņots, Vējonis atsauks politiķa Gobzema nomināciju premjera amatam. Vējonis pēc tikšanās ar Gobzemu žurnālistiem sacīja, ka sagatavos rīkojumu par nominācijas atsaukšanu, kā arī sāks konsultācijas ar partijām.

Prezidents Gobzemu premjera amatam nominēja 26.novembrī. Vējonis Gobzemam deva divas nedēļas laika, lai viņa veidotā valdība varētu iegūt vairākuma atbalstu, būtu zināmi ministri un jaunās valdības paveicamie galvenie darbi. Gobzemam izveidot valdību nav izdevies.

Gobzems bija otrais nominētais premjera amata kandidāts, kurš mēģināja izveidot valdību. Iepriekš prezidents bija uzticējis valdības veidošanu Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais