Zviedrijas valdība iztērējusi 40 000 eiro, lai mainītu Latvijas sabiedrībā valdošās morāles un pieklājības normas par labu zviedru vērtībām – divām vecām sievām, kas publiski skūpstās, puisītim, kuru vecāki ģērbj kleitā, sievietei vīriešu uzvalkā ar musulmaņu lakatu galvā un jaunam vīrietim, kurš krāso lūpas, nagus un cīnās pret konservatīvās sabiedrības pašsaglabāšanās mehānismiem.
Šis jaunais vīrietis ir Tomass Gunnarsons. Kā pats formulē savu nodarbošanos - dzimtes fotogrāfs. Viņa izstādi kopā ar semināriem uz Latviju atvedis Zviedrijas institūts. Tā ir valsts iestāde Ārlietu ministrijas pakļautībā Zviedrijas tēla veidošanai ārvalstīs un Zviedrijas vērtību izplatīšanai pasaulē.
Esam zviedru pilotprojekts
Latvija izstādei Attēli, kas maina pasauli ir pirmā pieturas vieta ārzemēs. Pilotprojekts. Ne tāpēc, ka uz citu valstu fona mūsu sabiedrībā būtu vērojama izteiktāka zviedrus interesējošo sabiedrības grupu diskriminācija. Vienkārši Zviedrijas vēstniecība Latvijā esot atsaucīga un politiski ietekmīga. Tā izstādes atklāšanā skaidroja institūta pārstāve Silvija Augustinsona. Caur šo izstādi un semināru tiek rosināta saruna par sabiedrības integrāciju. Fotogrāfs Gunnarsons to dara ar attēlu starpniecību un masu mediju vizuālo materiālu satura analīzi.
Viņš izceļ netradicionālo un kritizē bildes, kurās sieviete ir sievišķīga un vīrietis vīrišķīgs. Kurās bērniem tiek uzspiesta piederība konkrētam dzimumam. Viņu neinteresē tradicionālas ģimenes atspoguļojums saskaņā ar konservatīvo izpratni par to, ka ikvienam bērnam vajadzīga mamma un tētis. Neatkarīgā pastāstīja Zviedrijas valdības atsūtītajiem cilvēkiem, ka Latvijas valsts atbalstītais ģimenes modelis - sievietes un vīrieša savienība - ierakstīts pat Satversmē. To viņi nezināja. Taču zviedru mērķis ir gluži pretējs - aizsargāt netradicionālo, lauzt aizspriedumus un stereotipus. Tāpēc nepieciešamas šīs provokācijas ar inscenētajiem fotoattēliem. Izkrāsotajiem vīriešiem, lesbietēm un cilvēkiem, kas nav komfortā ar savu dzimumu.
Kādam jāpaliek zaudētājos
Ar pieredzi šāda jauna sabiedrības atspoguļojuma ieviešanā uz Latviju padalīties ir atbraucis arī Jēvles pašvaldības komunikāciju direktors Johans Adolfsons. Izanalizējot pilsētas izdevumos publicētos attēlus, viņi konstatējuši, ka tajos dominē heteroseksuāli baltās rases vīriešu dzimuma kristieši. Nebija citu ticību un rasu pārstāvju, nebija cilvēku ar īpašām vajadzībām. Pašvaldībā runā 120 valodās, bet komunikācijas materiālos šī daudzveidība neparādās. Un nevar taču tā būt, ka uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju nav neviena geja! Un vēl taču ir arī cilvēki ar īpašām vajadzībām un veci ļaudis. Viņu nerādīšana zviedru izpratnē ir tikpat slikta kā atšķirīgas seksualitātes nerādīšana.
Tāpēc nolemts strādāt pie iekļaujoša sabiedrības atainojuma, jo «visu cilvēku iekļaušana veicina ekonomisko attīstību». Pašvaldības pārstāvis un fotogrāfs neslēpj, ka tagad parādījusies cita problēma: «Mēs radām jaunu zaudētāju grupu, bet kādam vienmēr jāpaliek zaudētājos. Zviedrijā ir daudz vecu balto vīriešu, kuri izjūt mūsu darbu kā apdraudējumu sev. Taču tieši viņi ir tie, kas radīja šīs konservatīvās normas un noteica, kuriem būs piederēt pie sabiedrības, bet kuriem jāpaliek ārpus tās.»
Fikcija nav realitāte
Neatkarīgā papētīja internetā pieejamos Jēvles pašvaldības komunikācijas materiālus. Tik tiešām vecu balto vīriešu tur tikpat kā nav. Taču zīmīgi, ka šais attēlos vispār ir maz cilvēku. Lielākoties priekšmeti, abstrakcijas un infrastruktūras skati. Daudz zīmējumu. Acīmredzot nav nemaz tik vienkārši bez fikcijas pašvaldības aktualitāšu atspoguļojumā savākt visu nepieciešamo personāžu skaitu - ietilpināt iekļaujošajā attēlā musulmani, ķīnieti, lesbieti, invalīdu, transseksuāli, vecīti un visus pārējos ikvienā sabiedrībā iespējamo grupu pārstāvjus. Teju pēc anekdotes izklausās.
Taču tieši skaitīšana ir viena no fotogrāfa Gunnarsona piedāvātajām metodēm klišejisku un aizspriedumainu attēlu atmaskošanā. Viņš pats to dēvē par vienkāršu dzimtes analīzi. Cik vīriešu un cik sieviešu attēlā? Cik aktīvu tēlu, cik pasīvu? Cik lielā mērā atspoguļota rasu un seksualitāšu daudzveidība? Tomēr šādā pieejā ir vairākas nepilnības. Uz tām norāda fotogrāfs un pasniedzējs Harijs Daina Liepiņš, kura skolā - Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā - zviedri viesojās ar savu semināru vēl pirms izstādes atklāšanas. Apkarojot sabiedrībā valdošās normas un klišejas, viņi lieto tās pašas metodes, ko sludina par sliktām esam. Ar fikciju rada neīstu realitātes atspoguļojumu, kurā nelielas sabiedrības grupas, piemēram, lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas (LGBT), un tām aktuālā tematika gūst daudz lielāku ietekmi un nozīmi, nekā to patiesais svars sabiedrībā kopumā. Tādējādi tiek radīti jauni, bet ne ar ko labāki aizspriedumi - pret to pašu balto alfa tēviņu un pret tradicionālu ģimeni.
