Ministru prezidenta amatam nominētais Aldis Gobzems (KPV LV) jau ir izsmēlis iespēju izveidot valdību, tāpēc Jaunā konservatīvā partija (JKP) neredz jēgu tālākai tās atbalstīšanai, TV3 raidījumam "Nekā personīga" sacīja JKP Saeimas frakcijas deputāts, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP).
Jurašs norādīja, pēdējā laika notikumi apliecinājuši, ka partija Gobzems un partija "KPV LV" nav viens un tas pats. "Kamēr partijā nebūs vienotības, bet pastāvēs radikāli atšķirīgi viedokļi, tikmēr atbalsta jaunas valdības veidošanā no citiem nevar būt," sacīja Jurašs.
Uz jautājumu, kas ir atšķirīgais Gobzemam un partijai "KPV LV", Jurašs atbildēja, ka viņam pēc rīcības un Gobzema publiski paustā radies iespaids par citu personu interešu aizstāvību.
Jurašs tāpat uzsvēra, ka JKP premjera amata kandidāts Jānis Bordāns arvien ir labākais variants un pieļāva, ka Vējonim viņu vajadzētu nominēt atkārtoti.
Kā ziņots, vairāki politiskie spēki pagaidām neplāno iesaistīties sarunās par jauniem Ministru prezidenta amatam nominētā Alda Gobzema (KPV LV) piedāvājumiem.
Gobzems partijām esot piedāvājis jaunu plānu - turpināt diskusijas četru partiju sastāvā, bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), nevis turpināja uzstāt uz iepriekš piedāvāto valdību no bezpartejiskajiem ministriem.
Lūgts komentēt šo informāciju, Gobzems aģentūrai LETA vien sacīja: "Es varu tikai apliecināt, ka joprojām turpinu strādāt pie labākā Latvijas valdības modeļa". Viņš atgādināja, ka rīt tiksies ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni. Sīkākus komentārus Gobzems nesniedza.
"Jaunās Vienotības" (JV) politiķis Arvils Ašeradens apstiprinājis, ka vakar saņemts zvans no Gobzema, un mudināja atgriezties pie sarunu galda, turpinot sarunas par valdības izveidi četru partiju sastāvā. Tomēr JV valde piektdien jau lēma neturpināt sarunas ar Gobzemu, līdz ar to par šo ierosinājumu var lemt tikai valde, kas notiks pirmdien, 10.decembrī, plkst.10.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA sacīja, ka pēc JV un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstāšanās no sarunām Gobzemam nav iespēju piedāvāt vairākumu. Līdz ar to apspriest šādu versiju pašlaik ir neaktuāli.
JKP līderis Jānis Bordāns norādīja, ka pagaidām nav zināms, ko darīs pārējie politiskie spēki, līdz ar to šo jautājumu varētu apspriest tikai pirmdien.
Jau vēstīts, ka Gobzems piektdien atsaucis sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un tuvākajās dienās piedāvāja partijām atbalstīt "bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību".
Tomēr vairums politisko spēku nākamos soļus valdības veidošanas procesā sagaida no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, savukārt apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) uzskata, ka partijas arī pašas var mēģināt panākt vienošanos par premjera kandidātu.
AP līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban ir nepieciešams noslēgt Gobzema valdības veidošanas procesu, arī neskatoties uz to, ka Gobzems, spriežot pēc viņa izteikumiem, tomēr turpinās "iet uz priekšu" un kaut ko piedāvās Valsts prezidentam. "Šim procesam ir jābeidzas. Tagad tas ir farss - viena paša cilvēka mokas, ko visi esam spiesti vērot un komentēt. Ir skaidrs, ka Gobzema valdības nebūs," piekodināja Pūce.
Savukārt AP līderis Artis Pabriks apgalvoja, ka joprojām ir gatavs būt premjerministra amata kandidāts.
ZZS politiķis Augusts Brigmanis atgādināja, ka pirmdien, 10.decembrī, ir prezidenta noteiktais termiņš, kad Gobzemam bija jāpiedāvā valdības sastāvs ar vairākuma atbalstu. Pirmdien arī paredzēta Gobzema un prezidenta tikšanās, pēc kuras arī var sagaidīt prezidenta rīcību vai paziņojumu, pieļauj Brigmanis.
Viņš gan uzsvēra, ka pašlaik partijas nevis vienojas kopīgam darbam, bet gan šķeļas. Līdz ar to Brigmanis ir skeptisks par iespēju šajā Saeimā partijām pašām panākt vienošanos. Politika ir kompromisu māksla, piebilda Brigmanis.
Partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) līderis Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka Valsts prezidents šajā valdības veidošanas procesā spēlē tik lielu lomu, cik lielu kopš valsts neatkarības atgūšanas neviens prezidents nav spēlējis, norādot, ka JV vēros, kā Valsts prezidents rīkosies tālāk.
JV arī uzskata, ka pašlaik ir iespējams izveidot stabilu ilgtermiņa labēji centrisko spēku vairākuma valdību, bet cita premjera amata kandidāta vadībā. Kariņš skaidroja, ka iespējams saskaitīt 77 balsis no politiskajām partijām, kurām pēc programmu uzstādījumiem ir līdzīga politika, līdz ar to no šīm partijām arī vajadzētu varēt izveidot valdību.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) žurnālistiem pauda, ka turpmākajā valdības veidošanas procesā nacionālā apvienība respektēs Valsts prezidenta izvēli un nākamo nominēto kandidātu. Taujāta, vai tas nozīmē, ka politiskais spēks pats neko nepiedāvās, Mūrniece norādīja, ka tā ir prezidenta izšķiršanās.
Jaunā konservatīvā partija Gobzema piedāvājumu par bezpartejiskiem ministriem arī neatbalsta. Ņemot vērā prezidenta termiņu un Gobzema jauno piedāvājumu, viņam faktiski vairs nav iespēju izveidot valdību, uzskata JKP priekšsēdētājs Jānis Bordāns.
"KPV LV" līderis Artuss Kaimiņš Iepriekš pauda, ka piedāvājums par valdības modeli ar bezpartejiskiem ministriem nebūtu atbalstāms, jo palielinātu "Saskaņas" lomu lēmumu pieņemšanā. Kaimiņš uzsvēra, ka pauž personīgo viedokli un "KPV LV" Saeimas frakcijā šis jautājums nav pārrunāts. Kaimiņš teica, ka par šo piedāvājumu uzzinājis no medijiem, jo Gobzems šo ieceri iepriekš ar frakciju neesot apspriedis.
"Es personīgi esmu saviem vēlētājiem solījis, ka valdības ar "Saskaņu" nebūs. Es personīgi šādu modeli neatbalstu, bet frakcijā par šo nav runāts," teica Kaimiņš.
Gobzems aģentūrai LETA teica, "KPV LV" iepriekš bija saruna par Satversmē noteikto, ka valdību veido premjers un viņam savi lēmumi nav jāsaskaņo. Savukārt, kad ir izveidots valdības sastāvs, tad jāiepazīstina frakcija un jāpārliecina tā par atbalstu. Viņš uzsvēra, ka "KPV LV" ir demokrātiska organizācija.
Pirmdien plkst.15 Gobzems tiksies ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.